Galvenā         Blogi         Kontakti         Reklāma         Abonēšana         Noteikumi    
 
Login: 
Parole: 

Aizmirsāt paroli?

  Ziņas







             Šodien:     15
             Vakar:      466
            


twitter



Blogo arī Tu!
Blogi


jv
Dzied par spīti pelēkai dienai un lietum (0)

Pirms Ziemassvētkiem kādā lietainā un drūmā vakarā Jēkabpilī, piektā maršruta autobusā iekāpa kāds puisis. Stalta auguma, izskatīgs no ārienes, ar platu smaidu melnīgsnējā sejā. Gluži kā no žurnāla vāka izkāpis. Glīts un šarmants.

Nopircis biļeti un nolicis smagās somas, viņš skaļi sasveicinājās ar nedaudzajiem autobusa pasažieriem un jautāja, kā var nokļūt līdz Svētā Gara klosterim. Puiša smaids daudzus atbruņoja un pasažieri cits caur citu stāstīja, kurā pieturā jāizkāpj un kā meklētais galamērķis atrodams. Acīmredzami, būdams atvērts un draudzīgs pēc dabas, viņš viegli uzsāka sarunas ar kādu vecāka gadagājuma kungu un dāmu. Puisis stāstīja, ka darba dēļ sabojājis savu veselību, jo neesot atļāvies slimot. Ik reizi, kad saslimis dzēris dubulta un lielāku dozu medikamentu, lai tikai būtu uz strīpas. Pārdozējis arī zāles pret iesnām. Rezultātā sabeigta veselība un zaudētas darba spējas. Tāpēc braucot uz Jēkabpils Svētā Gara klosteri, lai atgūtu veselību. Kādu laiku esot uzturējies klosterī Jelgavā, taču viņam ieteikuši doties uz Jēkabpili, jo Svētā Gara klosterim esot īpaši spēcīga un dziedinoša enerģētika.

Pienāca mana pietura un es izkāpu, taču domas par izskatīgo puisi un viņa stāstu ik pa laikam atgriezās. Ziemassvētku svinības un Jaungada sagaidīšana atmiņas par viņu izdzēsa pilnībā, kā tas mēdz notikt ar garāmejošiem notikumiem, kuru liecinieki kļūstam skrienot ikdienas gaitās.

Zvaigznes dienā, ejot pa Brīvības ielu, gandrīz līdzās pilsētas domei, dzirdēju kādu dziedam spēcīgā, sulīgā baritonā. Nodomāju, ka pie domes koncertē kādi pašdarbnieki, bet tad ieraudzīju pusi no autobusa. Nolicis cepuri uz ielas viņš azartiski dziedāja:

….. Любо, братцы, любо,

Любо, братцы, жить!

С нашим атаманом не приходится тужить!

Любо, братцы, любо,

Любо, братцы, жить!

С нашим атаманом не приходится тужить!

 

Атаман наш знает, кого выбирает-

Эскадрон по коням, да забыли про меня.

Им досталась воля да казачья доля,

Мне ж досталась пыльная, горючая земля......

Puisis dziedāja jautri, azartiski, plātot rokas un piesitot kāju, daži no garāmgājējiem apstājās un iemeta kādu monētu viņam cepurē. Arī es to skaitā. Pie sevis nosmaidīju, ka simboliski trāpīga dziesma izvēlēta, ko dziedāt pie domes stūra, jo, kā pirms pāris gadiem rakstīja presē, mūsu pilsetas mērs, atrodot tēvu, noskaidrojis, ka ir atamana mazdēls.

Puisi, dziedam jautras dziesmas krievu valodā Brīvības ielā pie universālveikala manīju arī nākamajā dienā, kad arī viņu nofotografēju. Pusis dziedāja par spīti pelēkajai dienai un lietum.

Viņa pozitīvisms mudināja mani rakstīt laikrakstam “Jaunais Vēstnesis”  un par redzēto un dzirdēto pastāstīt arī citiem.

Vēsma Priedīte, Jēkabpilī

14.01.2014 17:07

Nosūtīt šo žurnālu draugam
Nosūtīt šo žurnālu draugam
Lietotāja anketa
Lietotāja anketa
 Meklēt blogos


kur






 Autoru saraksts

Aleksandra

djale25

ZUZA

LouisBonny

VitalijsLitvins

mareks_ziznevskis

LabieDarbi.lv

IvarsJakovels

DaBraKa

Aivars








Copyright Jēkabpils rajona neatkarīgais laikraksts.

Web site engines code is Copyright © 2002 by PHP-Nuke

Developed by vl-web studio and SIA AZcom