Galvenā         Blogi         Kontakti         Reklāma         Abonēšana         Noteikumi    
 
Login: 
Parole: 

Aizmirsāt paroli?

  Ziņas







             Šodien:     15
             Vakar:      466
            


twitter



Blogo arī Tu!
Blogi


Mara
Vienaldzība nogalina (0)

Vienaldzība  nogalina 
Nevienam nav noslēpums, ka intereses trūkums, vienaldzība pret citu ciešanām un sāpēm, spēj darīt tikpat daudz ļauna, kā atklāts naids vai dusmas, bet brīžiem vienaldzība un cinisms ir vēl daudz ļaunāki.
 
Mēs daudz runājam par to, ka ārsti atstāj savus pacientus bez uzmanības, neatsaucas, kad viņus aicina palīdzēt. Vēl ļaunāk, ja šī vienaldzība vēršas pret mūsu mazajiem brāļiem – mājdzīvniekiem, kuri pilnībā ir atkarīgi no cilvēka rūpēm un iejūtības. Tas, kurš to piedzīvojis, zina – vismokošāk ir noskatīties, kā cieš sāpes dzīvnieks, kurš kļuvis bezpalīdzīgs un par savām sāpēm pastāstīt nespēj.
 
Pagājušās nedēļas nogalē pēkšņi saslima kaķenīte, kura mūsu mājās bija kļuvusi par  ģimenes locekli, visu mīlēta piemīlīgā, tomēr patstāvīgā rakstura dēļ. Piektdienas vakarā pamanījām, ka dzīvnieciņam ir pavisam slikti, sākusies vemšana. Sestdien no rīta aiznesām pie veterinārārstes, kura izklausīja sirds darbību, izmērīja temperatūru un konstatēja, ka tā ir pazemināta, kas kaķim ir bīstami. Injicējusi antibiotikas, zarnu un kuņģa darbību veicinošu līdzekli, kā arī krietnu vitamīnu devu, viņa mūs atlaida mājās, piesakot, lai kaķīti turam siltumā un atnākam atkal pirmdien, kad varbūt izdosies noteikt, kas dzīvniekam kaiš.
 
Sestdiena pagāja daudzmaz mierīgi, kaķene bija tikai apātiska, bet vemšana neatkārtojās, un mēs cerējām, ka kļūs labāk. Bet svētdien viņa vairs nevarēja paiet no nespēka (ēdusi nebija divas dienas). Redzot, cik nelaimīgs un nomocījies ir dzīvnieciņš, svētdienas pēcpusdienā nolēmām meklēt veterinārārsta palīdzību. Piezvanījām visiem Jēkabpils veterinārārstiem, kuru telefona numurus varējām uzzināt. Vairāki neatbildēja, bet pārējie ieteica, piemēram, izmērīt kaķim temperatūru, bet neviens negribēja atbraukt, lai dzīvnieku apskatītu, tāpat nebija ar mieru, ka mēs dzīvnieku paši aizvestu pie ārsta. Sekoja ieteikums “paciesties līdz pirmdienas rītam”.
 
Naktī uz pirmdienu kaķenīte aizgāja uz labākiem medību laukiem, bet laiks līdz nāves brīdim bija neizsakāmi grūts, skatoties dzīvnieka mokās un nespējot palīdzēt.
 
Var jau būt, ka mūsu kaķim tiešām bija kāda neārstējama slimība, bet vai veterinārārstam nevajadzētu vismaz apskatīt dzīvnieku, pateikt, kā rīkoties? Iespējams, ka tas neko neglābtu, bet tikpat labi iespējams, kaķītis būtu izdzīvojis. Turklāt, par veterinārārsta vizīti taču jāmaksā, tā ka tā nebūtu atraušanās no brīvdienu atpūtas bez jebkādas atlīdzības. Iznāk tā, ka svētdienās palīdzībai un cilvēcībai ir brīvdienas, bet nāvei gan brīvdienu nav.
 
Es nesaku, ka visi dzīvnieku ārsti ir cietsirdīgi vai vienaldzīgi, bet mums svētdien negadījās sazvanīt nevienu iejūtīgo, kurš būtu gatavs palīdzēt.Mēdz sacīt: ja jau pie cilvēkiem dakteris nenāk, ko tad vēl gribēt, lai nāktu pie dzīvnieka? Un tomēr, nesaprotu, ko gan dzīvnieki nodarījuši veterinārārstiem? Kāpēc tik cietsirdīgi?
 
Māra Grīnberga   
08.12.2008 16:50

Nosūtīt šo žurnālu draugam
Nosūtīt šo žurnālu draugam
Lietotāja anketa
Lietotāja anketa
 Meklēt blogos


kur






 Autoru saraksts

Iveta Skolniece

VELOKARTS

LouisBonny

Liāna

gchen647

ZUZA

kanita2

sintija

igrigule

i4








Copyright Jēkabpils rajona neatkarīgais laikraksts.

Web site engines code is Copyright © 2002 by PHP-Nuke

Developed by vl-web studio and SIA AZcom