Galvenā         Blogi         Kontakti         Reklāma         Abonēšana         Noteikumi    
 
Login: 
Parole: 

Aizmirsāt paroli?

  Ziņas







             Šodien:     15
             Vakar:      466
            


twitter



Blogo arī Tu!
Blogi


Mara
Valsts nerūpējas par cilvēkiem, cilvēki - par valsti (0)

Kad 1941.gada 14.jūnijā cilvēkus šķīra no mājām, lai sūtītu pretī drošai nāvei, viņiem nebija cita sapņa, kā atgriezties Latvijā. Viņu izdzīvotās ciešanas un salauztie mūži uz visiem laikiem ierakstīti tautas atmiņā. Nevarēja būt nekādas augstākas laimes, tikai redzēt dzimto zemi, panākt tās brīvību.

 

 

 

Arī man līdz šim šķita, ka dzīvot brīvajā Latvijā un to mīlēt ir laime, taču izskatās, ka šī mīlestība ir tikai no vienas puses, ja valstij nerūp cilvēki, kas tajā mīt, viņu labklājība un dzīvība. Jo kā gan citādi izskaidrojams, ka valsti vada cilvēki, kuri spēj atņemt iedzīvotājiem viselementārākās tiesības uz cilvēcīgu dzīvi nevis eksistēšanu, gaidot, kad tad beidzot iestāsies taisnīguma laikmets, ķīseļa krastos plūdīs piena upes, cilvēki ielās smaidīs tāpēc, ka jūtas droši un apmierināti, kad cilvēki uzskatīs par goda lietu GODĪGI MAKSĀT NODOKĻUS nevis meklēt veidus, kā valsti APKRĀPT.

 

 

 

Par dažādām ačgārnībām mēdz sacīt, ka nevajag jūgt ratus priekšā zirgam, bet šķiet, ka ar domāšanu un ētiku, tāpat kā ar zirgu un ratiem jau sen kaut kas nav kārtībā. Amatpersonas aicina iedzīvotājus dalīt atbildību par radušos dižķibeli, būt godīgiem, vēl citi aicina maksāt nodokļus un atdot neapdomīgi ņemtos kredītus.

 

 

 

Kādā raidījumā Latvijas Radio izskanēja sižets par mazpilsētas iedzīvotāju, kura ik dienu mēro ceļu pāri Krievijas robežai, lai iepirktos un pēc tam pārdotu preces Latvijā. Tika minēts, ka preces iepērk pieļaujamā daudzumā, un tas dod iespēju nopelnīt iztikas līdzekļus. Intervētājs vaicāja, vai sieviete apzinoties, ka viņa nodara pāri valstij, jo nemaksā tai nodokļus. Atbilde bija visai kodolīga: "Valsts par mani nerūpējas, tāpēc man pašai ar visu jātiek galā saviem spēkiem - jāgādā par ģimeni, jāizskolo bērni, jānomaksā kredīts. Man nav ne laika, ne spēka rūpēties arī par valsti."

 

 

 

Ikviens cilvēks mēģina rast risinājumu, ja jau valsts par viņu negādā. Dažs mācās svešvalodas un brauc uz ārzemēm, cits meklē iespēju likumu apiet ar līkumu, lai izdzīvotu, vēl cits mēģina rast aizmiršanos labā izstādē vai koncertā, aizejot uz teātri vai vienkārši izejot Daugavas krastā. Protams, nav visiem vienādas receptes pret aizvien uzmācīgāk apdraudošo slikto garastāvokli un depresiju, kura tepat aiz stūra vien ir. Viens no variantiem - neklausīties un neskatīties ziņas radio un televīzijā.

 

 

 

Patiesi - pietiek no rīta ieslēgt, piemēram, radio, lai izjustu nomāktību vai dusmas - ik rītu premjera vai kādas citas amatpersonas nopietnie ģīmji un tikpat pesimistiskās runas, kurās tomēr tik un tā neizskan nekas konkrēts un cilvēks pēc tām ir tikpat nezinošs par to, kas patiesībā notiek Latvijas valstī. Atsvešinātas runas, kuras ir veltītas diezin kādam kosmiski ēteriskam tukšumam, tikai ne iedzīvotājiem, kuri acīmredzami nav vajadzīgi tiem, kas personificē valsts vadību. Kā zināms, valsts bez cilvēkiem nevar pastāvēt. Bet valstij, kurā dzīvo strupceļā iedzīti cilvēki, diezin vai paredzama sevišķi optimistiska nākotne. Tā kā visi nevar aizbēgt no Latvijas, daudzi te paliks, jo tā nu reiz ir nolemts. Bet vai laimīgi? Un vai cilvēks vispār var justies laimīgs, ja nolemts beztiesiskai verga dzīvei?

 

 

 

Māra Grīnberga

 

 

 

 
21.07.2009 13:14

Nosūtīt šo žurnālu draugam
Nosūtīt šo žurnālu draugam
Lietotāja anketa
Lietotāja anketa
 Meklēt blogos


kur






 Autoru saraksts

jv

djale25

Aleksandra

īpaši stulbs

VitalijsLitvins

mareks_ziznevskis

Liāna Pudule Indāne

GATIS ZARIŅŠ

GAČA

Liana








Copyright Jēkabpils rajona neatkarīgais laikraksts.

Web site engines code is Copyright © 2002 by PHP-Nuke

Developed by vl-web studio and SIA AZcom