Galvenā         Blogi         Kontakti         Reklāma         Abonēšana         Noteikumi    
 
Login: 
Parole: 

Aizmirsāt paroli?

  Ziņas







             Šodien:     15
             Vakar:      466
            


twitter



Blogo arī Tu!
Blogi


Mara
Kā Latvijā dumpojas? (0)

Jaunais mācību gads Latvijā šoreiz nesākās kā ierasts, bet gan ar sēru piketu pie valdības mājas. Šī bija viena no tām daudzajām protesta akcijām, kas Latvijā notikušas kopš pagājušā gada septembra.
 
Tas ir apliecinājums arodbiedrības spējai saliedēt sabiedrisko domu, kaut arī tāda tautas vienotība, kāda bija Atmodas laikā, šobrīd nav vērojama. Toties cilvēkus arvien vairāk vieno savas apziņas bezspēcība, vērojot valsts izzagšanu un tautas aplaupīšanu, tādēļ sociologi un politikas pētnieki prognozē, ka šis rudens Latvijā varētu būt visai nemierīgs.
 
Latvijā dažādu protesta akciju vēsture nav pārāk gara, tā tik tikko pārsniedz divsimt gadus, ja par pirmo nopietno akciju uzskata zemnieku sacelšanos Kauguros 1802.gadā.
1802. gada 7. oktobrī Kaugurmuižā ieradās zemes tiesa, kuru apsargāja karaspēka rota. Vairāki kalpi tika nopērti, bet muižas saimnieks tika arestēts. Pēc aicinājuma atbrīvot arestētos sacelšanās biedrus 9. oktobrī Kaugurmuižā sapulcējās ap 3000 tuvākās apkārtnes zemnieku.
10. oktobra rītā karavīri, artilērijas atbalstīti, uzbruka zemniekiem. Četrpadsmit zemnieki tika nogalināti, kā arī vairāki tika ievainoti. Nemierniekus izklīdināja. 12. oktobrī apcietināja nemieru vadītājus. Vairākiem zemniekiem tika piespriesta pēršana, bet vadoņiem - nāvessods, kas nedaudz vēlāk tika aizvietots ar izsūtījumu uz Sibīriju.
Nākamais lielākais politiskais notikums bija 1905. gada revolūcija. Revolucionārā darbība Latvijā sākās pēc 13. janvāra, kad Daugavmalā karaspēks ar varu izklīdināja mierīgas protesta akcijas dalībniekus - tika nogalināti apmēram 70 cilvēku, bet ievainoti - vismaz 200.
 
Par latviešu tautas pretestību okupācijas varai uzskatāmas arī cīņas Pirmā pasaules kara laikā. Nākamās lielākās protesta akcijas bija grupas "Helsinki 86" rīkotie pasākumi Rīgā 1986. - 1987.gadā, protestējot pret okupāciju. Tajā pašā laikā publicists Dainis Īvāns sagatavoja rakstu sēriju, vēršoties pret Daugavpils HES celtniecību. 1988.gadā dibinājās Latvijas Tautas fronte, notika protesti pret Rīgas metro celtniecību, bet 1989.gadā - neaizmirstamais "Baltijas ceļš", kas pulcināja trīs Baltijas tautas, pēc tam bija 4.maija manifestācija, barikāžu laiks un puča dienas. 
 
Kopš neatkarības atgūšanas viens no ievērības cienīgākajiem notikumiem bija skolotāju streiks 1994.gadā un vēl lielāks - 1999.gada 1.decembrī, kas pulcināja 48000 dalībnieku. Pēc tam dažādas akcijas sekojušas cita citai - "Nabadzībai - nē!" 2005.gada rudenī, tā dēvētā "lietussargu revolūcija" 2007.gada novembrī, daudzi piketi visā 2008.gada garumā, bet 2009.gada 13.janvāra mītiņš beidzās ar vardarbību un demolēšanu.  Pēdējo gadu protesti krasi atšķiras no iepriekšējiem, jo vērsti nevis pret svešu varu, bet pašu ievēlēto tautas kalpu rīcību.
 
Protests ir veids, kā izteikt savu neapmierinātību. Un Latvijā neapmierināto kļūst arvien vairāk. Svarīgākās ir divas lietas - kā protestēt un varas reakcija uz šādām akcijām. Tas, ka Bauskā kaujinieki grūstīja piketēt sanākušās sievietes, neko labu par varas nostāju neliecina. Bet klusējot neko panākt nevar.
 
Māra Grīnberga
 
 
 
 
 
04.09.2009 17:12

Nosūtīt šo žurnālu draugam
Nosūtīt šo žurnālu draugam
Lietotāja anketa
Lietotāja anketa
 Meklēt blogos


kur






 Autoru saraksts

Māra

Liāna

Hortenzija Baltā

Mara

gchen647

VitalijsLitvins

GATIS ZARIŅŠ

Aivars

DaBraKa

mareks_ziznevskis








Copyright Jēkabpils rajona neatkarīgais laikraksts.

Web site engines code is Copyright © 2002 by PHP-Nuke

Developed by vl-web studio and SIA AZcom