Ievērojamais sporta pedagogs JĀNIS ĀBOLIŅŠ dzīvē guvis neaizmirstamus iespaidus: mirkli starp dzīvību vai nāvi, vīrišķīgā un stiprā Tarzāna tēlu televīzijā un reālu personību Krustpils skoliņas izcilo, aktīvo sporta skolotāju Franci Sjomkānu. Tuvākie cilvēki - radi un vecāki Jāņa aizraušanos nesaprata, bet sports, sports... bija viņa dzīves sāls.
„Nu jau 65 gadus mācu cilvēkiem peldēt, kā glābt slīcējus, vilkt tālu aizpeldējušus cilvēkus un veikt mākslīgo elpināšanu. Palīdzēju apgūt citas noderīgas lietas, kā sniegt palīdzību pēc čūskas koduma, kā palīdzēt sniega akluma, saules dūriena gadījumā, ja nosaluši locekļi, rokas un kājas. Es tikai centos darīt vajadzīgo, neviens man to neprasīja.
Protams, dzīvē piedzīvotas savas likumsakarības: “Pār Daugavu uz saliņu brida kāda meitene, kam tur bija piesieta kaza. Pa nakti ūdens līmenis upē bija pacēlies un notika nelaime. Mēs puikas, sastinguši bailēs, stāvējām un skatījāmies. Meitene izkūlās ārā un jautāja, kā jums, puikas, nebija kauna? Atceroties šo mirkli, kaunu jūtu arī šodien.
Reiz pirms piecpadsmit gadiem es peldēju pāri Laukezeram (platumā). Paplunčājos krastā, palika garlaicīgi... Peldu, peldu, nejauši pagriežos un... Ak, Kungs! Man pakaļ peld meitene. Redzu, viņa jau zaudējusi spēkus. Bija auksts, zināju meitene peldēt iemācījusies tikai maija beigās. Es ātri peldēju klāt un palīdzēju tikt uz priekšu, kad bija palikuši 150 metri, arī es jutu, mani spēki ir beigušies. Par laimi, krastā mūs ievēroja labs peldētājs, kuru biju apmācījis. Viņš steidzās palīgā, un kopā tikām krastā. Nospriedu, jābeidz trakot, nepārvērtēšu savus spēkus.
TURPINĀJUMS LAIKRAKSTA "JAUNAIS VĒSTNESIS" 18.SEPTEMBRA NUMURĀ