Galvenā         Blogi         Kontakti         Reklāma         Abonēšana         Noteikumi    
 
Login: 
Parole: 

Aizmirsāt paroli?

  Ziņas







             Šodien:     76
             Vakar:      514
            


twitter



Blogo arī Tu!
Viedoklis: 20.februāris – sociālā taisnīguma diena (0)

Vai nebūtu vietā paraudzīties, kā no dažādiem skatu punktiem sociālais taisnīgums realizējās mūsdienu sabiedrībā?  

Neremdināms izsalkums tiek kvalificēts kā slimība. Vai to nevajadzētu attiecināt arī uz tiem, kuriem neremdināmas alkas pēc bagātības? (arī badoties esot veselīgi, ko realizē dzīvē sociālā politika pret maznodrošināto iedzīvotāju daļu)

Kam un kur trūkst veselā saprāta un goda jūtu, kas  mums liedz uzvesties kā cilvēkiem, pievaldot savus elkoņus, alkatību un nesātību lai rūpētos par bērniem un veciem cilvēkiem, kuri nonākuši grūtībās un nespēj vairs un vēl par sevi pienācīgi parūpēties?

Uz kurieni ved mūsu valsts sociālā politika? Vai ar sociālo taisnīgumu tiek saprasts, ka bērna kopšanas pabalsts nepieciešams ne tikai maznodrošinātām, bet arī ļoti situētām māmiņām? Varbūt tām vajadzētu maksāt ne pabalstu bet prēmiju?

Kā sociālais taisnīgums saprotams šādās situācijās kā pašlaik paredzēts LM izstrādātajos noteikumos, izvērtējot ģimenes materiālo stāvokli, nosakot, vai materiālā palīdzība piešķirama. Piemērs no dzīves: 82 gadus vecs pensionārs, kura pensija ir 259 eiro mēnesī, ja viņam „palaimējas” dzīvot  ar piederīgajiem, kuriem ģimenē ir nepilngadīgs bērns un vēl viens strādājošais ar minimālo algu, tad, ņemot vērā  pensionāra pensiju, katram sanāk  145 eiro, kas ir „pietiekami” (pēc šiem noteikumiem), lai atteiktu palīdzību, kas nepieciešama, lai pusaudzis varētu mācīties un iegūt izglītību, kas nepieciešama, lai nākotnē šī ģimene varētu kaut cik apmierinoši dzīvot. Tajā pašā laikā atsevišķi dzīvojošs  pensionārs, kuram nav ģimenes locekļu, kuriem  pienāktos viņu materiāli atbalstīt,  var saņemt no sociālā dienesta  pabalstus, ja viņa pensija nepārsniedz 320  eiro! Kāds sociālais taisnīgums šajā situācijā var būt?  Vienam ir tikai pienākums dalīties ar to, kā pašam vēl nepietiek, otram ir tikai tiesības.

No kurienes  mums radies tik daudz darboņu, kuriem sirdsapziņa un goda prāts izteikts banknotēs? Vai tie nav augļi no kāda ļaundabīga koka?   

„Saņemtā labklājība kļūst par rūpju slogu, ja tā iegūlusi tīnēs un lādēs (bankās), nenes labumu citiem, aiz labklājības nama sienām esošiem” un arī „universālais taisnīguma likums prasa, lai bagātie, turīgie uzņemtos atbildību par tiem, kuriem nav iespēju nopelnīt pietiekami” (Pauls Stelps).

Gribētos, ai kā gribētos vēl savos gados, kas man būs lemti,  piedzīvot, ka manā Latvijā visi dzīvotu kā labā,  draudzīgā ģimenē, kur godā ir darba tikums,  savstarpējās rūpes un cieņa.

 

Biruta Jemeļjanova,
pensionāre no Jēkabpils



 20.02.2016



Komentārs








Copyright Jēkabpils rajona neatkarīgais laikraksts.

Web site engines code is Copyright © 2002 by PHP-Nuke

Developed by vl-web studio and SIA AZcom