Galvenā         Blogi         Kontakti         Reklāma         Abonēšana         Noteikumi    
 
Login: 
Parole: 

Aizmirsāt paroli?

  Ziņas







             Šodien:     360
             Vakar:      457
            


twitter



Blogo arī Tu!
Fēliksa dzīve: Stāstu sērija "Fēliksa dzīve". Fēlikss un pelnēns (0)

Fēlikss un pelnēns

Ziniet, reizi pa reizei kļūst gauži garlaicīgi - tā diendienā spēlēties tikai ar brāli. Ar mazo cilvēku nekādas rotaļas ar nesanāk, bet pārējiem cilvēkiem bieži vien pašiem savi darbi darāmi. Ko lai tādās reizēs viens mazs kaķēns iesāk? Šķiet, ka zeme pat pārstājusi riņķot!

Bet šī tomēr nebija tāda vienmuļa diena. Tā izvērtās neaizmirstama. Paldies, saimniek! Viņš mājās pārradās  ar tādu mazmazītiņu radībiņu, tādu pīkstošu. Cik jautri - uzspied ar ķepiņu un tas pīkst! Uh, nu gluži kā tāda maza poga telekastes pultij. Un tomēr, kas tas ir par radījumu? Tas neņaud kā mēs ar brāli, tas arīdzan nerunā kā cilvēki. Tas ir tik sīks kā Lego Duplo spēļu klucītis. Savādi, bet tas nepārtraukti cenšas aizbēgt no mums. Es gan tam neko ļaunu nevēlēju, bet, ja gar degunu tāds mazs radījums lēkā un skraida, man sirsniņā iedegas tāda kā uguntiņa (vēlāk gan saimnieks izstāstīja, ka tie ir mammas dabas dāvātie kaķu instinkti). Nu paskraidīju tam nedaudz pakaļ, pabakstīju, pabikstīju, laikam beigās pāri nodarīju... Nemūk. Nepīkst. Pat nedaudz saskumu neizpratnē par notiekošo.

Saimnieks pienāca pie manis, noglaudīja galviņu un paslavēja. Sacīja, ka tas ir labs darbs, ka peles ķert ik kaķim ir goda lieta. Varbūt tas tā arī ir, bet tomēr žēl tādu mazu draudziņu pelīti apbižot.

Runči esot mednieki, un arī es kādu dienu izaugšu par lielu un spēcīgu runci. Tāda dzīve, tādus mamma daba mūs ir radījusi.

Bija jauki šeit reizīti nedēļā ar jums tikties, bet nu man pienācis laiks atvadīties. Ne uz ilgu laiku, nebēdājiet. Šie bija vien daži stāsti, kas man stāstāmi jums, pārējos jau visai drīz varēsiet lasīt manā grāmatiņā, tā gaidāma ap pavasari, kad laiks kļūs siltāks un patīkamāks. Ja vēlaties to iegādāties arī sev, droši jautājiet manam saimniekam.

Bet pagaidām, uz redzīti!

 

Zīmējums: Santagora

Teksts: Jans Ikes un Laura Soboļeva



 07.11.2016



Komentārs








Copyright Jēkabpils rajona neatkarīgais laikraksts.

Web site engines code is Copyright © 2002 by PHP-Nuke

Developed by vl-web studio and SIA AZcom