Galvenā         Blogi         Kontakti         Reklāma         Abonēšana         Noteikumi    
 
Login: 
Parole: 

Aizmirsāt paroli?

  Ziņas







             Šodien:     90
             Vakar:      532
            


twitter



Blogo arī Tu!
Lūdz palīdzību: KAĶĪŠA DZIRNAVIŅAS (0)

1913. gadā Kārlis Skalbe sarakstīja izcilu mākslas darbu, brīnišķīgu pasaku “Kaķīša dzirnaviņas”, kura 2014. gada novembrī tika nominēta kā latviešu nācijas mīļākā grāmata.

Izdzītu no mājām, nabaga veco kaķīti nekur nelaida iekšā, jo visi sargāja savu mieru un negribēja neko zināt par svešām sirdssāpēm. Tāpēc nekas cits runcītim neatlika kā doties pasaulē - kur acis rāda. Viņš klīda visu vasaru, bija priecīgs, ja laimējās atrast kādu garoziņu vai kartupeļu mizu un rudenī kaķītis jau izskatījās “kā iznācis no tumšās veļu sētas”. Tomēr brīnums notika, un reiz viņam atvērās karaļnama durvis. Mazā princese Ilzīte ik vakaru glaudīja kaķīti un klausījās viņa dzirnaviņas. Reiz Ilzīte melderi nolika pie ķēniņa kājām. Kaķītis valdniekam sāka stāstīt, kā melnais runcis viņam atņēmis dzirnavas, kā meitas atteikušas pajumti, kā bailēs un badā viņš dzīvi ir pieņēmis bez dusmām un naida. Ķēniņš klausījās,“asaras klusi kāpa viņam acīs” un viņš saprata, ka, atšķirībā no runčuka, viņa paša sāpes ir bijušas rūgtas, padarījušas dzīvi tumšu un kā dzeloņi sadūrušās sirdī. «Es, ķēniņ, nepieminu ļaunu”, teica vecais kaķītis. “Viņi laikam vēl nezina, kā sāp. Gan dzīve ievainos viņu dvēseles un tie zinās, kā sāp. Kāpēc vairot sāpes? Lai vairojas labāk prieks.”

“Kaķīša dzirnaviņas” nav vienkāršs vēstījums par veco kaķīti un viņa nepateicīgajām meitām. Stāsts ir par piedošanu un ticību labajam. Par nepadošanos un nepieciešamību domāt gaišas domas jebkurā dzīves situācijā. Par to, ka uz priekšu var tikt tikai vairojot prieku, nevis lejot asaras. Ka visefektīgākā pretošanās ļaunumam vienmēr ir klusa, pacietīga un nevardarbīga.

Tuvojas Ziemassvētku laiks. Jēkabpilieši, lūdzu, atbalstiet dzīvnieku aizsardzības biedrību “Par ķepām”! Viņiem vienmēr ir un būs tie, kuri jābaro un jāārstē. Kuriem salst un sāp. Kuriem ir jāatrod mājas. Lūdzu, padomājiet par tiem, kuri bez cilvēku palīdzības nevar iztikt. Par daudz saziedots nebūs nekad.

Pat ja jūs neko nezināt par biedrību, jūs, iespējams, pazīstat Laimu Bebri, kura jebkuros laika apstākļos uz sava velosipēda ir redzama te vienā, te otrā Jēkabpils rajonā. Nekur citur, kā tikai pie saviem kaķu bērniem, viņa steidzas, un viņas smagajā somā ir tikai kaķu barība. Jūs noteikti pazīstat Irēnu Ērgli, cilvēku, kura savu palīdzību ielas dzīvnieku aprūpē neatsaka nekad.

Reiz mūsu dzīve apmetīs kūleni un mēs visi apmulsuši stāvēsim debesu vārtu priekšā. Visa laicīgā manta būs aizgājusi nebūtībā un katram rokās paliks  tikai viņa labo darbu saraksts. Bet mēs vienmēr varam cerēt uz kāda maza kaķīša vai sunīša dvēselīti, kura pastieps savu rociņu, lai cilvēkam drošāk doties pretī nezināmajam. Kāda dvēslīte, kurai tu, labais cilvēk, uz Zemes būsi palīdzējis.

Ziedojumus ļoti gaida biedrība “PAR ĶEPĀM”, reģistrācijas numurs 40008216177, Swedbank LV33HABA0551037486625.

Biedrībai nepieciešami cilvēki, kuri būtu gatavi palīdzēt aprūpēt mazos brāļus. Lūdzu, rakstiet uz e-pastu biedriba parkepam@inbox.lv - jūs ļoti gaida.


Maruta Goilo,
bijusī jēkabpiliete,
kuru vienmēr var sastapt “Draugos”



 10.12.2016



Komentārs








Copyright Jēkabpils rajona neatkarīgais laikraksts.

Web site engines code is Copyright © 2002 by PHP-Nuke

Developed by vl-web studio and SIA AZcom