Galvenā         Blogi         Kontakti         Reklāma         Abonēšana         Noteikumi    
 
Login: 
Parole: 

Aizmirsāt paroli?

  Ziņas







             Šodien:     235
             Vakar:      513
            


twitter



Blogo arī Tu!
Sabiedrība: Ikviens tiek aicināts balsot sabiedrības aptaujā "Latvijas gada monēta 2016" (0)

Latvijas Banka sadarbībā ar vairākiem partneriem no 7. aprīļa līdz 27. aprīlim rīko tradicionālo sabiedrības aptauju "Latvijas gada monēta", kas ir gada notikums Latvijas monētu mākslā. Nacionālā banka aicina ikvienu izteikt savu viedokli, kura no 2016. gadā izlaistajām kolekcijas monētām uzrunā ar māksliniecisko risinājumu, ir emocionāla, oriģināla un tematiski saistoša. Aptauja un svinīgā apbalvošana 25. maijā ir novērtējums mākslinieku veikumam un apliecinājums tam, kādas tēmas un mākslinieciskie risinājumi sabiedrībai ir vispievilcīgākie.

Latvija var lepoties ar savunaudas zīmjudizainu un vairāk nekā 20 gadu laikā šajā jomā sasniegto, joLatvijas nauda, kuras monētas un banknotes darinājuši vairāk nekā 50 izcilāko Latvijas mākslinieku, iekļauta Latvijas kultūras kanonā un daudzas monētas ieguvušas balvas starptautiskos konkursos. Šīs monētas iestādes, uzņēmumi un iedzīvotāji uzskata par lielisku dāvanu, kas popularizē Latvijas kultūru, mākslu un inovatīvu dizainu.

Viens no sudraba un zelta kolekcijas monētu uzdevumiem ir stāstīt cilvēkiem Latvijā un ārvalstīs par būtiskiem notikumiem Latvijas vēsturē, personībām, sasniegumiem kultūrā un filozofiskām kategorijām.Katras monētas vēstījums ir lakonisks un ietilpīgs. Tas tapis intensīvā radošā darbā, ko vada Latvijas Bankas monētu dizaina komisija, kurā kopā ar Latvijas Bankas speciālistiem darbojas Latvijā pazīstami mākslas un kultūras eksperti un mākslinieki.

 

2016. gadā izlaistas septiņas kolekcijas monētas, kas stāsta par Latvijas kultūru, vēsturi un cilvēkiem:

"Pasaku monēta II. Eža kažociņš" (videostāsts),

""Baltars". Porcelāns" (videostāsts),

"Nacionālais uzņēmējs" (videostāsts),

"Zelta saktas. Ripsakta" (videostāsts),

"Janis Rozentāls" (videostāsts),

"Ziemassvētku kaujas" (videostāsts),

"Zeme" (videostāsts).

Savu izvēli ikviens var izdarīt Latvijas Bankas interneta vietnē www.bank.lv/aptauja, www.draugiem.lv/latvijasbanka vai aizpildot anketu Latvijas Bankas ēkās K. Valdemāra ielā 2A un K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā, kā arī Latvijas Bankas Liepājas filiālē Teātra ielā 3, Liepājā.

Balsošanas anketas būs pieejamas vairākās kultūras iestādēs un monētu tirdzniecības vietās (Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Brīvības bulvārī 32, Rīgā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā un izstāžu zālē "Arsenāls" Rīgā, reģionu galvenajās bibliotēkās Kuldīgā, Ventspilī, Jelgavā, Preiļos, Daugavpilī, Valmierā, Rīgā un pārējos reģionu centros, kā arī grāmatu nama "Valters un Rapa" veikalos Aspazijas bulvārī 24, Rīgā, un tirdzniecības centrā "Domina", SIA "E-Lats"un SIA "Rīga Numis" ("Rīgas numismātikas salons")).

Latvijas Bankas partneri monētu "Oskara" – balvas "Latvijas gada monēta 2016" – ieguvēja noteikšanā irLNMM, sabiedrība"Tilde" un Kultūras informācijas sistēmu centrs. Aptauju informatīvi atbalsta Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Liepājas Universitāte, Biznesa augstskola Turība, Banku augstskola, Rīgas Stradiņa universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Ventspils Augstskola, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Daugavpils Universitāte, Vidzemes Augstskola, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, portāls "Delfi", kā arī monētu tirgotāji VAS "Latvijas Pasts", SIA "Tavex" un SIA "IMIS".

LNMM ekspertu komisija, kurā darbojas LNMM direktore Māra Lāce, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska un LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas "Arsenāls" vadītāja Elita Ansone, noteiks mākslinieciskā izpildījuma ziņā izcilāko monētu. Īpašas balvas pasniegs arī sabiedrība"Tilde" un Kultūras informācijas sistēmu centrs, un monētu kolekcionāri pasniegs tradicionālo numismātu balvu.

Simpātiju balvas monētu autoriem pasniegs sabiedrība "Tilde" un Kultūras informācijas sistēmu centrs, kā arī Latvijas numismātu sabiedrība.

Ikviens ir aicināts pārbaudīt savu erudīciju spēlē "Izzini Latvijas monētās iekaltās kultūrzīmes", ko Latvijas Banka piedāvā sadarbībā ar sabiedrību “Tilde” un Kultūras informācijas sistēmu centru. Spēle norisināsies portālā Letonika.lv, un piecispēlētāji savā īpašumā iegūs kādu no kolekcijas monētām.

Aptaujas rezultāti tiks paziņoti noslēguma pasākumā 25. maijā un līdz 26. maijam publicēti Latvijas Bankas interneta vietnē www.bank.lv. Noslēguma pasākumā notiks izloze; balvās izlozētajiem balsošanas dalībniekiem – 19 kolekcijas monētu, kas izlaistas 2016. gadā.

Par "Latvijas gada monētu 2015" tika atzīta "Pasaku monēta I. Pieci kaķi" (monētas lapa; videostāsts), kuras grafisko dizainu veidojusi pazīstamā bērnu grāmatu ilustratore Anita Paegle, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis.

Kopš 2004. gada, kad Latvijas Banka sāka rīkot šo sabiedrības aptauju, par Latvijas gada monētu atzītas "Laika monēta", "Barons Minhauzens", "Ciparu monēta", "Laika monēta II", "Laimes monēta", "Ūdens monēta", "Dzintara monēta", "Miglā asaro logs", "Sudraba pieclatnieks", "Šūpuļa monēta" un "Kurzemes baroks".

Latvijas Banka kopš 1993. gada izlaidusi 98 lata un 20 eiro kolekcijas monētu. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas mākslinieku.

Latvijas monētas ir augstu novērtētas visā pasaulē, saņemtas daudzas prestižas godalgas, turklāt 2010. gadā ASV numismātikas publikāciju izdevniecības KrausePublications un tās izdotā žurnāla WorldCoinNews organizētajā konkursā "Gada monēta" (CoinoftheYear) "Latvijas monēta" saņēma galveno balvu nominācijā "Gada monēta". 2015. gadā šajā konkursā par labāko nominācijā "Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums" (BestContemporaryEvent) tika atzīta sudraba kolekcijas monēta "Baltijas ceļš".

 

Latvijas Bankas preses dienests


















 08.04.2017



Komentārs








Copyright Jēkabpils rajona neatkarīgais laikraksts.

Web site engines code is Copyright © 2002 by PHP-Nuke

Developed by vl-web studio and SIA AZcom