Galvenā         Blogi         Kontakti         Reklāma         Abonēšana         Noteikumi    
 
Login: 
Parole: 

Aizmirsāt paroli?

  Ziņas







             Šodien:     316
             Vakar:      741
            


twitter



Blogo arī Tu!
Veselība: Sunim piesūkusies ērce – kāpēc to nevar ignorēt? (0)

Nereti tiek uzskatīts, ka sunim piesūkusies ērce tāds sīkums vien ir un var pat pagaidīt, kamēr pati izkritīs.

„Aizvien ļoti bieži izplatīts ir mīts, ka suni ērču kodums neietekmē. Taču tā nav! Mainoties gan klimatiskajiem apstākļiem, gan sabiedrības paradumiem, arī Latvijā populāras kļūst tādas slimības, kuras iepriekš nebija šeit novērojamas,” atzīst Latvijas Kinoloģiskās federācijas prezidente Vija Klučniece.

Klīnikas “all4pets” veterinārārste Santa Zirnīte apliecina, ka ērce suni var inficēt ar potenciāli letālām slimībām.

Lai gan vēl pirms gadiem pieciem veterinārārsti suņiem reti diagnosticēja ērču izraisītas slimības, patlaban situācija ir būtiski mainījusies. Veterinārārste Santa Zirnīte šo situāciju saista ar aizvien pieaugošo suņu migrāciju – suņi tiek ņemti līdzi ceļojumos, pirkti no ārzemēm u.tml. Tāpat jaunas ērču sugas un līdz ar to slimības parādās arī klimata pārmaiņu rezultātā. Turklāt ērču medību lauks ir tieši augstumā līdz pusmetram no zemes, kas suņus ērcēm padara par viegliem „medījumiem”.

Kas tad ērces padara bīstamas? Aizvien biežāk tiek diagnosticēta suņa veselībai patiesi bīstamā babezioze (saukta arī par piroplazmozi). Ērcei piesūcoties, suņa asinīs iekļūst vienšūnas parazīti, kas savairojoties grauj dzīvnieka asinsriti. Tāpat suņi nav imūni arī pret boreliozi jeb Laima slimību.

Simptomus nedrīkst ignorēt

Simptomi, kas norāda uz saslimšanām, ne vienmēr ir gana specifiski, lai nekļūdīgi un ātri noteiktu diagnozi. Turklāt kopš ērces piesūkšanās var paiet pat divas nedēļas, līdz parādās redzamas slimības izpausmes.

Populārākās pazīmes, kas var liecināt, ka suns ir sasirdzis ar babeziozi:
- Suns ātrāk nogurst un ikdienas slodzes apstākļos vairāk elso (it kā trūktu elpas);
- Samazinās apetīte;
- Var būt paaugstināta temperatūra, drudzis;
- Gļotādas kļūst bālas vai iedzeltenas.

Brīdī, kad mainās urīna krāsa – tā kļuvusi tumša –, slimība jau attīstījusies nopietnā stadijā. Savukārt par Laima slimību signalizē pēkšņa, ar traumu nesaistīta klibošana un locītavu pietūkums. Pazīmes ir arī neiroloģiskas, piemēram, trīcēšana un paralīze. Iespējama arī redzes pasliktināšanās un līdz ar to – koordinācijas zudums. Novērojot jebkuru no šīm pazīmēm, nekavējoties jādodas pie veterinārārsta.

Veterinārārsts sunim veiks pilnu klīnisko apskati un abu slimību diagnosticēšanai būtisko asins analīžu pārbaudi. Ja veterinārajā klīnikā pieejams mikroskops, ar asins uztriepi iespējams uzreiz noteikt asins parazītu klātbūtni.

Diemžēl babeziozes ārstēšana var būt liels izaicinājums, jo simptomi parasti tiek konstatēti novēlotā stadijā, kad sliktākajā gadījumā līdzēt var tikai asins pārliešana, kam seko uzturošā terapija. Tikmēr laikus konstatēta Laima slimība ārstēšanai padodas salīdzinoši labi. Tā kā pie vainas ir baktērijas, ar labiem rezultātiem tā ārstējama ar antibiotikām. Tomēr, ja to atklāj par vēlu, arī šī slimība sunim var būt letāla.

Kā suni pasargāt?

Lai savu mīluli no šīm slimībām pasargātu, būtiski lietot līdzekļus ērču atbaidīšanai. Tie pieejami dažādos veidos un formās – pilienos, aerosolos, siksniņuun arī tablešu veidā. Pieejamie līdzekļi ir medikamenti, tāpēc svarīga ir to pareiza lietošana. Jāpatur prātā, ka sunim ir iespējamas arī alerģiskas reakcijas. Ikvienam saimniekam būtu jāzina sava suņa precīzs svars un atbilstoši svara kategorijai jāiegādājas izvēlētais līdzeklis. Izvēloties sev piemērotāko, jāizvērtē ar dzīves stilu saistīti faktori – kur dzīvojat, kur ejat pastaigāties, vai suns bieži tiek mazgāts vai peld, kā arī kāda ir ērču izplatība konkrētā reģionā. Tāpat būtisks ir apmatojuma garums un struktūra (īpaši pavilnas biezums). Nepadomājot par kādu no šiem faktoriem, iespējama kļūdaina izvēle, kas ietekmēs līdzekļa efektiviāti, visdrīzāk to samazinot.

Protams, ilgstoši lietojot viena un tā paša sastāva līdzekli, ērcēm var rasties sava veida pieradums jeb rezistence un līdz ar to – iedarbība pavājinās. Būtisks faktors, kas ietekmē līdzekļa efektivitāti ir pareiza konkrētā līdzekļa lietošana. Piemēram, siksniņa ir jāuzliek pieteikami cieši, lai tā saskartos ar dzīvnieka ādu un apmatojumu, nevis kaklā karātos kā aksesuārs. Ja izvēlēti skaustā pilināmie līdzekļi – tie jāpilina tieši uz ādas, nevis izsmērējot apmatojumā. Kā arī būtiski ievērot lietošanas instrukcijā noteikto laiku, kurā nedrīkst dzīvnieku mazgāt vai slapināt. Tāpat pie vainas vājai iedarbībai var būt līdzekļa derīguma termiņa beigas. Ja, piemēram, siksnas derīguma termiņš ir 3 gadi, iegādāta trešā gada beigās, iespējams, tā var dot nepilnīgu efektu.

Kā pareizi izraut ērci

Pamanot, ka sunim piesūkusies ērce, tā nekavējoties jāizrauj. Nogaidot, kamēr tā kļūs lielāka vai pat izkritīs, pieaug inficēšanas risks. Turklāt suns var iegūt arī alerģisku reakciju, kas parasti izpaužas kā pietūkums, ērces piesūkšanās vieta kļūst apsārtusi, karsta un niez. Suns šo vietu sāk plēst un laizīt, kā rezultātā var attīstīties plašāks iekaisums.

Ļoti ērti ērce izraujama arī īpašu zooveikalos un veterinārajās aptiekās iegādājamu ērču izraušanai paredzētu pinceti. Būtiski ērci pārlieku nesaspiest un nesmērēt ar eļļu. Tas ērcei var izraisīt vemšanu, un suns var tikt inficēts ar slimību, ja tas vēl nav izdarīts. Pēc tam ērci vajadzētu iznīcināt. Ja nav pārliecības par savu spēju izraut ērci, to var uzticēt veterinārārstam.


Māra Kondrāte
"P.R.A.E. sabiedriskās attiecības"



 18.08.2017



Komentārs








Copyright Jēkabpils rajona neatkarīgais laikraksts.

Web site engines code is Copyright © 2002 by PHP-Nuke

Developed by vl-web studio and SIA AZcom