Galvenā         Blogi         Kontakti         Reklāma         Abonēšana         Noteikumi    
 
Login: 
Parole: 

Aizmirsāt paroli?

  Ziņas







             Šodien:     106
             Vakar:      471
            


twitter



Blogo arī Tu!
Ekonomika: Latvijas Banka izlaiž kolekcijas monētu "Kalējs kala debesīs" (0)

Latvijas Banka ceturtdien, 2. novembrī, laidusi klajā latviešu tautasdziesmām veltītu 5 eiro sudraba kolekcijas monētu "Kalējs kala debesīs".

Kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojis mākslinieks Edgars Folks, bet plastiskā dizaina autore ir Ligita Franckeviča. Monēta izgatavota kaltuvē KoninklijkeNederlandseMunt (Nīderlande).

Latviešu tautasdziesmām veltītajā Latvijas Bankas kolekcijas monētā iekaltas dainas rindas, kas papildinātas ar mākslinieka Edgara Folka zīmējumiem. Monētas aversā bārdains jātniekssenlatviešu varoņa tērpā (Pērkons) raida uz visām pusēm ugunīgus zibeņus. Savukārt monētas reversā zemē klātajā sagšā no debesīm birst sudraba rotaslietas.

Monētas priekšpusē izvietots uzraksts "Kalējs kala debesīs, ogles bira Daugavā.", savukārt aizmugurē – "Es paklāju villainīti, man piebira sudrabiņa."

Kolekcijas monētas zīmējumos personificēti dabas priekšmeti un parādības. Šis motīvs tautasdziesmās bijis tik ierasts, ka Krišjāņa Barona (1835–1923) Dainu skapī, kas kopš 2001. gada ietverts UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" (Memory of the World) Starptautiskajā reģistrā, šādām dainām atvēlēta gana liela vieta un kopā ar Pērkonu jeb Debesu kalēju rotājas Saule un Saules meitas, Mēness un zvaigžņu pulks.

Vārds "dainas", kas savulaik patapināts no lietuviešu valodas, kļuvis par atslēgas vārdu tautasdziesmu tradīcijai un Krišjāņa Barona veikumam un arī par latviskās identitātes simbolu. Dainu skapis tagad ir daļa no Latviešu folkloras krātuves materiālu krājuma un glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, bet mītiskās tautasdziesmas vēl arvien spēj suģestēt un ļauj reizēm palūkoties pasaulē gandrīz vai ar bērna acīm. Gaišās joslas mijas ar tumšajām gan dzīvē, gan dainās. Sudraba dzirksts liek pasaulei uzmirdzēt.

Kolekcijas monēta "Kalējs kala debesīs" ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā (tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas). Monētas maksimālā tirāža – 4 000 eksemplāru.

Monētas cena Latvijas Bankā – 47.00 eiro. To no 2. novembra var iegādāties Latvijas Bankas kasēs K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā, un Teātra ielā 3, Liepājā, kā arī Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu iegādes vietnēinternetā e-monetas.lv, kurā iegādei ir pieejams plašs Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu klāsts.

Sadarbībā ar "Swedbank" AS nodrošināta iespēja ērti norēķināties, izmantojot VISA, VISA Electron, Master Card un Maestro norēķinu kartes, kā arī "Swedbank" AS, AS "Citadele banka" unAS "SEB banka" internetbankas. Iegādātās monētas un numismātikas produktus varēs saņemt Latvijas Bankas kasēs Rīgā un Liepājā (adreses sk. https://www.bank.lv/par-mums/klientu-kase) un izmantojot VAS "Latvijas Pasts" eksprespasta pakalpojumus. Tas būs noderīgi, piemēram, attālāko reģionu iedzīvotājiem, kuri aizņemtības vai citu iemeslu dēļ nevar apmeklēt Latvijas Bankas kases pirmajās dienās pēc jaunas monētas izlaišanas.

Monēta būs nopērkama arī tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās – numismātikas salonos, grāmatu un suvenīru veikalos un juvelierveikalos (adreses sk. https://monetas.bank.lv/images/stories/pielikumi/nauda/Monetu-tirdzniecibas-vietas.pdf).

 

Latvijas Bankas
preses dienests

 

KALĒJS KALA DEBESĪS

 

Nominālvērtība: 5 eiro
Svars: 31.47 g
Diametrs: 38.61 mm
Metāls: 925° sudrabs
Kvalitāte: proof
Kalta 2017. g. KoninklijkeNederlandseMunt (Nīderlande)
Mākslinieki: Edgars Folks (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums)

 

Monētas priekšpuse (averss)

Monētas centrā atveidots etnogrāfiskā tērpā ģērbies jātnieks ar labajā rokā paceltu lodi, no kuras dažādos virzienos šaujas deviņas zibens bultas, ap zirgu mākoņi un lietus lāses; lejasdaļā puslokā uzraksts:

"KALĒJS KALA DEBESĪS, OGLES BIRA DAUGAVĀ."

Monētas aizmugure (reverss)

Monētas augšdaļā – latviešu etnogrāfisko rotu un lietus lāšu atveids, lejasdaļā – uzraksts 5 EURO un villaine, uz kuras vainags un rotaslietas, pa labi – gadskaitlis 2017. Augšā puslokā uzraksts "ES PAKLĀJU VILLAINĪTI, MAN PIEBIRA SUDRABIŅA."

Monētas josta

Uzraksti LATVIJAS BANKA un LATVIJAS REPUBLIKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

Kalējs kala debesīs,
Ogles bira Daugavā;
Es paklāju villainīti,
Man piebira sudrabiņa.

Dainas rindas, kas iekaltas Latvijas Bankas latviešu tautasdziesmām veltītajā kolekcijas monētā, ir poētisks vēstījums, papildināts ar mākslinieka Edgara Folka zīmējumiem. Monētas aversā bārdains jātnieks senlatviešu varoņa tērpā raida uz visām pusēm ugunīgus zibeņus. Savukārt monētas reversā zemē klātajā sagšā no debesīm birst sudraba rotaslietas.

Skarbais vīrs zirgā personificē dabas stihiju, kas nes ražībai un labklājībai nepieciešamo debesu veldzi. Latviešu mitoloģijā šo debesu kalēju dēvē par Pērkonu jeb Pērkoņtēvu, kam ir itin prāva ģimene – māte, meitas, dēli un arī vedekla. Daudzās tautasdziesmās pieminēti pat deviņi Pērkona dēli, kas ir arī stabulētāji un bungu sitēji. Pērkona meitas ir lietus radītājas, viņa sieva tāpat sijā lietu, bet spēj arī ducināt. Pērkoņtēva ieroči ir gan zobens, gan pātaga, arī dzelzs rīkste, lode, bulta un ugunīga milna. Viņa līdzinieku virkni citu tautu mitoloģijā aizsāk seno romiešu Jupiters un varenais sengrieķu Zevs. Par Pērkona popularitāti tagadējā Latvijas teritorijā liecina, piemēram, Daugavpils jezuītu 1734. gadā pierakstīts vērojums par Svēto Pērkonu, kuram lauka vidū nests medalus.

Pērkoņtēvs biežāk tikai pabaida un dod laukiem auglību lietus veidā. Sidrabiņa lāses veldzē augus, ļauj Rīgas meitām velēt zīda paladziņus un dara pilnākus zemnieku makus. Sudrabs pārtop saktās, aprocēs, gredzenos, piespraudēs, vainagos un citās rotās.

Dabas priekšmetu un dabas parādību personificēšana un dievināšana tautasdziesmās bijusi tik ierasta, ka Krišjāņa Barona (1835–1923) Dainu skapī, kas kopš 2001. gada ietverts UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" (Memory of the World) Starptautiskajā reģistrā, šādām dainām gana liela vieta un kopā ar Pērkonu jeb Debesu kalēju rotājas Saule un Saules meitas, Mēness un zvaigžņu pulks. Dainu skapis, kas ir "Latvju dainu" – pirmā pilnīgā latviešu tautasdziesmu izdevuma (1894–1915) – oriģinālkartotēka, ietverts Latvijas Kultūras kanona sadaļā "Tautas tradīcijas", jo "Latvju dainu" tapšana bija viens no latviešu nācijas izveides pirmajiem soļiem. Tekstu klasifikācijas sistēma, kas radīta gandrīz 218 tūkstošiem dainu, ir ideāls tautasdziesmu iedalījuma paraugs, gan kārtojot tās pēc cilvēka mūža posmiem un rituāliem, gan izceļot darba, kara, gadskārtu svētku, mītiskās un nerātnās dziesmas.

Vārds "dainas", kas savulaik patapināts no lietuviešu valodas, kļuvis par atslēgas vārdu tautasdziesmu tradīcijai un Krišjāņa Barona veikumam un par latviskās identitātes simbolu. Dainu skapis tagad ir daļa no Latviešu folkloras krātuves materiālu krājuma un glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, bet mītiskās tautasdziesmas vēl arvien spēj suģestēt un ļauj reizēm palūkoties pasaulē gandrīz vai ar bērna acīm. Gaišās joslas mijas ar tumšajām gan dzīvē, gan dainās. Sudraba dzirksts liek pasaulei uzmirdzēt.

 

https://www.youtube.com/watch?v=tCUsZgCkYwY

 

Latvijas Bankas darbība kolekcijas un 2 eiro piemiņas monētu jomā

Latvijas Banka kopš 1993. gada izlaidusi 98 lata un 23 eiro kolekcijas monētas. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas mākslinieku.

Latvijas monētas ir augstu novērtētas visā pasaulē, saņemtas daudzas prestižas godalgas, turklāt 2010. gadā ASV numismātikas publikāciju izdevniecības Krause Publications un tās izdotā žurnāla World Coin News organizētajā konkursā "Gada monēta" (Coin of the Year) "Latvijas monēta" saņēma galveno balvu nominācijā "Gada monēta". 2015. gadā šajā konkursā par labāko nominācijā "Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums" (Best Contemporary Event) tika atzīta sudraba kolekcijas monēta "Baltijas ceļš".

Naudas zīmju tapšanā nozīmīga loma ir Latvijas Bankas izveidotajai monētu dizaina komisijai (sākotnēji – Latvijas Bankas monētu sižetiskā risinājuma komisija), kas darbojas kopš 1993. gada 12. novembra. Kopā ar Latvijas Bankas darbiniekiem šajā komisijā strādā Latvijā pazīstami mākslas un kultūras eksperti, mākslinieki un zinātnieki.

Pēc eiro ieviešanas top kolekcijas monētas ar Latviju raksturojošiem sižetiem un augstvērtīgu māksliniecisko izpildījumu. Kolekcijas monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī. Tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas.

Kolekcijas monētu nominālvērtībai jābūt atšķirīgai no apgrozības monētu nominālvērtības (piemēram, 5 eiro vai 10 eiro). Kolekcijas monētu specifikācijas (krāsa, diametrs, svars, materiāls u.c.) būtiski atšķiras no apgrozības monētu raksturlielumiem.

Informāciju par internetvietnē e-monetas.lv un Latvijas Bankas kasēs nopērkamajām kolekcijas monētām sk. https://www.e-monetas.lv un https://monetas.bank.lv/iegade.

Vēl viena monētu mākslas joma ir 2 eiro piemiņas monētas (īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas). Katru gadu ikviena eiro zonas valsts var izlaist divas šādas monētas (Latvijā agrāk tika emitētas īpaša dizaina 1 lata apgrozības monētas), kas veltītas valsts, Eiropas vai pasaules nozīmes notikumiem. Papildus tam visas eiro zonas valstis kopā var izlaist vēl vienu 2 eiro monētu kādas kopīgas Eiropas Savienības valstu tēmas ietvaros.

Piemiņas monētām ir tādas pašas iezīmes un Eiropas puse kā parastajām 2 eiro apgrozības monētām, bet pusē ar attiecīgās valsts veidoto simboliku tām attēlots piemiņas motīvs.

Eiro piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis eiro zonā – tās var izmantot un tās jāpieņem tāpat kā visas pārējās eiro apgrozības monētas.



 04.11.2017



Komentārs








Copyright Jēkabpils rajona neatkarīgais laikraksts.

Web site engines code is Copyright © 2002 by PHP-Nuke

Developed by vl-web studio and SIA AZcom