Galvenā         Blogi         Kontakti         Reklāma         Abonēšana         Noteikumi    
 
Login: 
Parole: 

Aizmirsāt paroli?

  Ziņas







             Šodien:     379
             Vakar:      507
            


twitter



Blogo arī Tu!
Izglītība: Šadurskis: mācīties vienotā izglītības sistēmā valsts valodā ir pašsaprotami (0)

“Man ir patiess gandarījums par Saeimas atbalstu Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātajām un virzītajām iniciatīvām stiprināt valsts valodas lomu izglītībā. Izglītība valsts valodā ir mūsu ceļš pašapzinīgas un patstāvīgas nācijas attīstībai ilgtermiņā,” uzsver izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis.

Šodien, 2018. gada 22. martā, Saeima trešajā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas vidusskolas posmā paredz pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā. Plānots, ka pāreja uz mācībām valsts valodā sāksies 2019.gada 1.septembrī un noslēgsies 2021.gada 1.septembrī.

“Divkopienu sabiedrība ir šķērslis, nevis stimuls demokrātijai, labklājībai un spēcīgai valsts attīstībai, tāpēc mūsu pienākums ir rūpēties un radīt nosacījumus mazākumtautībām Latvijā pēc iespējas ātrāk un pilnvērtīgāk iejusties un integrēties latviskajā vidē,” saka ministrs. Bija nepieciešami vairāk nekā 14 gadi, lai turpinātu sāktās pārmaiņas 2004. gadā, kad latviešu valoda no mācību priekšmeta kļuva par valodu, kurā apgūst mācību priekšmetus. “Bilingvālās izglītības modelis, kuru ieviesām 2004.gadā, bija pārejas posms, lai turpinātu latviešu valodu ieviest visā izglītības sistēmā, mazinot sabiedrības šķelšanu un dodot iespēju mūsu bērniem augt un mācīties kopā, just piederību savai valstij, cienīt un lepoties ar to, pārzināt Latvijas vēsturi, svinēt kopīgus svētkus,” pauž ministrs K.Šadurskis.

Pāreja uz mācībām valsts valodā vispārējās vidējās izglītības posmā vispārējās izglītības iestādēs veicinās sekmīgu jaunā vispārējās izglītības satura un mācīšanās pieejas ieviešanu. Kā viens no svarīgākajiem šo pārmaiņu mērķiem ir nodrošināt ikvienam bērnam un jaunietim vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicina 21.gadsimtā nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi. Vidējās izglītības pakāpē jaunietis gatavojas izglītības turpināšanai augstskolā vai savai profesionālajai darbībai, apzinās savas personiskās spējas un intereses mērķtiecīgai profesionālās un personiskās nākotnes veidošanai. Tāpēc plānotās pārmaiņas gan mācību satura pilnveidē, gan valsts valodas un sabiedrības integrācijas jomā paplašinās mazākumtautību jauniešu iespējas profesionālajā un augstākajā izglītībā, kur mācības pamatā notiek latviešu valodā.

Grozījumi Izglītības likumā paredz noteikt, ka 1.-6. klašu posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā, bet 7.-9. klašu posmā - ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas. Savukārt 10., 11. un 12.klašu skolēni no 2021./2022.mācību gada visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Nodrošinot pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolas posmā, ministrija atbildīgi pildīs uzņemtās starptautiskās saistības mazākumtautību izglītības nodrošināšanā un attīstībā, tai skaitā nodrošinot nepieciešamo finansējumu tām izglītības iestādēm, kuras saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Arī turpmāk nacionālo minoritāšu pārstāvjiem būs iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicinās viņu turpmāku sekmīgu izglītības procesa turpināšanu un iekļaušanos darba tirgū, vienlaikus saglabājot savu dzimto valodu un kultūru.

Lai sekmīgi nodrošinātu izglītībā paredzēto izmaiņu ieviešanu, IZM īstenos mērķtiecīgus atbalsta pasākumus pedagogu profesionālās kompetences un valsts valodas prasmju pilnveidei. Atbalsts tiks sniegts, gan izstrādājot un nodrošinot mācību līdzekļus un metodiskos materiālus, gan uzlabojot pedagogu profesionālās kompetences mācību satura apguves nodrošināšanai un valsts valodas prasmju pilnveidei. Tāpat tiek domāts par metodisko atbalstu un atbilstošu mācību līdzekļu pieejamību, šim mērķim piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu.

 

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa



 23.03.2018



Komentārs








Copyright Jēkabpils rajona neatkarīgais laikraksts.

Web site engines code is Copyright © 2002 by PHP-Nuke

Developed by vl-web studio and SIA AZcom