Galvenā         Blogi         Kontakti         Reklāma         Abonēšana         Noteikumi    
 
Login: 
Parole: 

Aizmirsāt paroli?

  Ziņas







             Šodien:     159
             Vakar:      553
            


twitter



Blogo arī Tu!
Ekonomika: Galvenās izmaiņas tiešajos maksājumos (0)

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un ministrijas atbildīgie darbinieki reģionālo laikrakstu žurnālistus informēja par  galvenajām izmaiņām tiešajos maksājumos un savstarpējā atbilstībā 2011.gadā.

No šī gada tiek ieviests atdalītais “Papildu valsts tiešais maksājums” (PVMT) par liellopiem, ko varēs saņemt par reģistrētām un 2011.gada 1.janvārī ganāmpulkā esošām vismaz astoņus mēnešus vecām telēm, buļļiem un vēršiem, kas ganāmpulkā atrodas ne mazāk kā pusgadu. Ar šo jauno shēmu ir aizstāts PVMT par nokautiem vai eksportētiem liellopiem.

Lauksaimnieks var pretendēt arī uz Vienoto platības maksājumu par kaņepju platībām, ja piedalās kaņepju tetrahidrokanabinola (THC) monitoringā.

Stājas spēkā arī savstarpējās atbilstības prasības, kas attiecas uz sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības aizsardzību.

Ir precizētas atsevišķas labas lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu prasības, kā arī  Vienotā platības maksājuma (VMP) atbalsta kritēriji.

Papildu valsts tiešie maksājumi

No 1.marta stājās spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmās, kas aizstāj Ministru kabineta 2007.gada 17.aprīļa noteikumus par kārtību, kādā tika piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai.

Šobrīd lauksaimnieks var pretendēt uz Vienoto platības maksājumu par kaņepju platībām, ja kaņepju audzēšanā izmanto sertificētas kaņepju sēklas, piedalās kaņepju monitoringā, audzētajās kaņepju šķirnēs THC saturs nepārsniedz 0,2 procentus. Pretendējot uz maksājumu dalība monitoringā ir obligāta un par dalību iemaksājama dalības maksa saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta pakalpojumu cenrādi.

No šī gada ieviesta jauna atdalītā PVMT shēma: atdalītais PVMT par liellopiem. Līdz ar to tiek aizstāts atdalītais PVMT par nokautiem vai eksportētiem liellopiem.

Jauno atdalīto PVMT par liellopiem varēs saņemt par teļiem, vēršiem un buļļiem, kas sasnieguši astoņu mēnešu vecumu un bija reģistrēti un atrodas ganāmpulkā no 2010.gada 31. decembra saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra (LDC) datiem, tāpat arī par tiem liellopiem, kas turēti ganāmpulkā no pērnā gada 1.jūlija līdz 31.decembrim.

No šī gada stājās spēkā savstarpējās atbilstības pārvaldības prasības sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības aizsardzības jomā. Tās paredz augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, veterināro zāļu lietošanu, ziņošanu par dzīvnieku saslimšanām; dzīvnieku barības lietošanu un higiēnu un pārtikas higiēnu (piena un olu primārā ražošana).

Tiešo maksājumu saņemšana saistīta ar prasību izpildi šādās jomās: vide prasības, dzīvnieku identifikācija un reģistrācija.

Precizētas arī atsevišķas laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu (LLVN) prasības. Tās paredz, ka lauksaimniecībā izmantojamo zemi apstrādā ar augsnes mitruma režīmam atbilstošu lauksaimniecības tehniku, nodrošinot, ka lauksaimniecības tehnikas riepu dziļums nepārsniedz 30 centimetru un to nospiedumu garums vienlaidus nepārsniedz 40 metru.

Aizliegts rugaini vai sauso zāli dedzināt uz lauka. Platības, kuras izmanto enerģijas kultūraugu – klūdziņas, prosas, miežubrāļa - audzēšanai un kurās enerģijas kultūraugi ziedēšanas fāzi ir sasnieguši iepriekšējā gadā, nopļauj līdz kārtējā gada 1.maijam. Tāpat arī prasības paredz, ka zemes daļu, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 metru un slīpums ne lielāks par 10 grādiem, no kārtējā gada 1.oktobra līdz nākamā gada 31.martam nodrošina vismaz ar minimālu kultūraugu veģetāciju vai saglabā rugaini. Savukārt zālājus platībā, kuru neizmanto kultūraugu audzēšanai vai kurā ir augļu dārzi vai ilggadīgie stādījumi, appļauj līdz kārtējā gada 15.augustam.

Vienoto platības maksājumu var saņemt par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, ja tā ir bijusi labā lauksaimniecības stāvoklī 2003.gada 30.jūnijā un tajā  nav invazīvo latvāņu ģints augu sugu, tajā, rēķinot uz vienu hektāru, nav vairāk par 50 atsevišķi augošiem kokiem, kā arī nav koku vai krūmu puduru, kas aizņem vairāk nekā 0,01 hektāru lielu platību. Nosacījumi arī paredz, ka šajā zemē nav vilkvālītes vai tā nav mitrzeme, kura no 15.maija līdz 15.septembrim ir klāta ar ūdeni ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas un kura nav piemērota kultūraugu audzēšanai, lopbarības ieguvei, zāles pļaušanai un lopu ganīšanai. Tāpat arī zemei jābūt lauksaimnieka īpašumā vai valdījumā (lietošanā) kārtējā gada 15.jūnijā, kā arī zemes minimālā kopējā platība ir vismaz viens hektārs, bet katra lauka platība ir vismaz 0,3 hektāri.

Panākti nodokļu atvieglojumi

Par spīti ekonomiskajai krīzei un valsts budžeta konsolidācija, Zemkopības ministrija panākusi daudzu nodokļu atvieglojumu saglabāšanu lauksaimniekiem.

Plašāk lasiet “JV” 8.aprīļa numurā.

Materiālu publicēšanai sagatavoja Sandra Mikanovska



 08.04.2011



Komentārs








Copyright Jēkabpils rajona neatkarīgais laikraksts.

Web site engines code is Copyright © 2002 by PHP-Nuke

Developed by vl-web studio and SIA AZcom