Galvenā         Blogi         Kontakti         Reklāma         Abonēšana         Noteikumi    
 
Login: 
Parole: 

Aizmirsāt paroli?

  Ziņas







             Šodien:     298
             Vakar:      566
            


twitter



Blogo arī Tu!
Ekonomika: Gatavojas meža dienām un aizliedz medņu medības (0)

Turpinām iepazīstināt ar informāciju, ko Reģionālās preses dienā Zemkopības ministrijā žurnālistiem sniedza zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un ministrijas darbinieki.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzsvēra, ka šogad ir Starptautiskais meža gads un tā patrons ir Valsts prezidents Valdis Zatlers, kas sabiedrību ir aicinājis aktīvi iesaistīties „Meža dienu 2011” aktivitātēs.

 „Meža dienas 2011” tiek veltītas Latvijas faktiskās neatkarības atgūšanas 20.gadadienai. Par to devīzi šogad izvēlēta Starptautiskā meža gada devīze – Mežs cilvēkiem.

Pēdējo gadu laikā meža apsaimniekošanas jautājumi vairakkārt ir nonākuši diskusiju krustugunīs, izskanējuši atšķirīgi, bieži uz emocijām balstīti viedokļi. Lai vispusīgi novērtētu 20 gados nozarē paveikto, Zemkopības ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas eksperti izvērtē meža nozares attīstību, ietverot vides, sociālos un tautsaimniecības aspektus. Novērtējuma pamatā tiek izmantota vispāratzītu kritēriju un indikatoru rādītāju sistēma.

 

Pirmie rezultāti tika prezentēti konferencē „Meža nozare 20 Latvijas neatkarības gados”. Fakti rāda, ka meža platība 20 gadu laikā ir palielinājusies, pieaugusi arī koksnes krāja, kas pozitīvi ietekmējusi oglekļa uzkrāšanos mežā, jo tieši augoši koki piesaista un uzkrāj oglekli, būtisks ir arī meža nozares ieguldījums tautsaimniecībā.

Meža likuma grozījumi

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi un iesniegusi Valsts kancelejā likumprojektu „Grozījumi meža likumā”. Tā mērķis ir samazināt administratīvo slogu un birokrātisko procedūru apjomu mežsaimniecības jomā, lai sabiedrībai dotu iespēju vieglāk, ērtāk un ātrāk saņemt sev vēlamos pakalpojumus un radītu apstākļus, kuros valsts pārvalde darbotos efektīvāk un pakalpojumu sniegšanai būtu jāpatērē mazāk resursu.

Likumprojekts precizē gadījumus, kuros meža īpašniekam nepieciešams apliecinājums, atvieglojot kopšanas cirti jaunaudzēs, kā arī sauso un vēja gāzto koku ciršanu. Samazināts galvenās cirtes vecums apšu mežaudzēm no 41 gada uz 31 gadu.

Likumprojektā paredzēts atteikties no obligātas atkārtotas meža inventarizācijas ik pēc 10 gadiem. Tomēr meža īpašniekam saglabāta prasība veikt pirmreizēju meža inventarizāciju, kā arī normatīvajos aktos tiks noteikti gadījumi, kuros nepieciešams veikt atkārtotu inventarizāciju.

Ar likumprojektu plānots būtiski samazināt administratīvo slogu, atsakoties no meža zemes transformācijas atļaujas izsniegšanas un ieviešot jaunu, mazāk birokrātisku un loģisku sistēmu meža kā zemes lietojuma veida maiņai. Likumā netiek lietots termins „meža zemes transformācija”, bet ieviests jauns termins „atmežošana”. To darbību apjoms, kuru īstenošanai pieļaujama atmežošana, netiek paplašināts vai sašaurināts.

Konceptuāli mainīti nosacījumi attiecībā uz zaudējumu atlīdzību, nosakot, ka personas pienākums ir atlīdzināt valstij ar atmežošanas darbībām izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus, ieņēmumus paredzot izmantot mežsaimniecības atbalsta programmu finansēšanai. Tādā veidā tiek nodibināta atgriezeniskā saikne starp atmežošanu un jaunu meža resursu radīšanu, lai veicinātu oglekļa dioksīda piesaistes palielināšanu, piemērošanos klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

Ņemot vērā mežu sociālo nozīmi apdzīvotās vietās, jo īpaši pilsētās un to tuvumā, ar likumprojektu noteiktas īpašas sociālās nozīmes teritorijas – mežaparki, uz kurām netiks attiecināti vispārējie meža apsaimniekošanas nosacījumi, kā arī noteikti parku un Mežaparku izveidošanas mērķi un izveidošanas nosacījumi. Likumprojekts dod deleģējumu Ministru kabinetam noteikt parku un mežaparku izveidošanas un apsaimniekošanas pamatprincipus, bet pašvaldībai izdot saistošos noteikumus par konkrēta parka vai mežaparka atļauto izmantošanu, apsaimniekošanas vai turpmākās plānošanas un projektēšanas darbu kārtību, kā arī kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumu piešķiršanas nosacījumiem, apjomu un kārtību.

Likumprojektā paredzēts noteikt, ka likuma objekts ir Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētas zemes vienības, kurām noteiktais zemes lietošanas veids ir mežs, kā arī citas zemes lietošanas kategorijas zemes 0,5 hektāru un lielākā platībā, kuru faktiskais stāvoklis atbilst meža definīcijai un koku augšanas potenciāls ir realizējies, koku vidējam augstumam, sasniedzot piecus metrus. Līdz ar to uz šīm platībām tiktu pilnībā attiecinātas Meža likuma prasības. Turklāt ar kokiem aizaugušo lauksaimniecības zemju īpašnieki, kas nespēj vai nevēlas šo zemi apsaimniekot atbilstoši dokumentos noformētajam zemes lietošanas veidam, tiktu stimulēti noskaidrot savu īpašumu reālo stāvokli un izvēlēties turpmākas apsaimniekošanas veidu.

Lai arī likumprojekts vēl jāskata un jāatbalsta Saeimai, šobrīd norit aktīvs darbs atbilstošu Ministru kabineta grozījumu sagatavošanā.

Izmaiņas Medību likumā

Medību resursi ir visi Latvijas teritorijā mītošie medījamie dzīvnieki, un tie ir nozīmīga meža, purvu, kā arī krūmāju, pļavu un ūdenstilpju ekosistēmas sastāvdaļa. Lai uzlabotu Medību likuma darbības efektivitāti, Zemkopības ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus Medību likuma grozījumiem, un šobrīd notiek diskusijas ar medību jomas interešu grupu pārstāvjiem.

Medījamo dzīvnieku postījumi nodara zaudējumus gan mežsaimniecībai, gan lauksaimniecībai, tādēļ tiek domāts, kā ierobežot vai likvidēt postošos apstākļus, tāpat paredzēts uzlabot medījamo dzīvnieku uzskaites procesu, kā arī mednieku zināšanas un prasmes.

Valsts meža dienests līdz ar medību sezonas sākumu 10. aprīlī izsludinājis medņa medību aizliegumu, kas maskēts ar terminu "nulles limits", lai izvairītos no Eiropas Savienības pārkāpumu procedūras, informēja Jānis Dūklavs.

Šādu nepieciešamību noteic nevis sugas apdraudējums, bet gan Eiropas putnu direktīva un solījums sākt pret Latviju pārkāpumu procedūru, skaidro laikraksts. Tā attiecīgi varētu vainagoties ar prāvu naudassodu, kas vienalga neatceltu prasību aizliegt medņu medības pavasaros.

Taču problēma ir tā, ka nomedīt medni citā laikā ir faktiski neiespējami, norāda "Neatkarīgā". Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atzīst: "Var jau būt, ka eksistē kādi paņēmieni, taču mēs, Latvijas mednieki, nezinām, kā to var izdarīt. Tas ir kā kurmjus ķert ziemā." Tieši tādēļ šī palikusi vienīgā putnu suga, ko drīkst šaut riesta laikā.

Taču vēsturiskā medību tradīcija, izskatās, piekāpsies Eiropas birokrātijas prasībām. Jānis Dūklavs skaidroja, ka "nulles limits" ir tikai pagaidu kompromiss. Kamēr Latvijas medību noteikumos būs ierakstīti datumi “10. aprīlis - 10. Maijs”, tie būs pretrunā Putnu direktīvai. Tātad vai nu jāpierāda, ka attiecībā uz Latviju ir piemērojams izņēmums, vai arī jāgroza vietējie normatīvie akti, un, visticamākais, ir otrs variants, skaidrojis eksperts.

VMD statistika liecina, ka pašlaik Latvijas mežos mīt ap 4800 medņu un tas ir tikpat daudz kā, piemēram, 2002. gadā.

Moratoriju medņu medībām jau pērn aicināja noteikt Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus skaidroja, ka tas nepieciešams līdz brīdim, kad populācijā būs vērojama augšupeja. "Īstenojot šo uzstādījumu, mednis tiktu saglabāts medījamo sugu sarakstā, tā ļaujot medības atjaunot, līdzko populācijas stāvoklis to pieļaus. Iespēja medības atjaunot, svītrojot medni no medījamo dzīvnieku saraksta, ir daudz mazāka."

Diskusijām punktu pielikusi Eiropas Komisija, un joprojām pastāv risks, ka Latvija pretrunīgo normatīvo aktu dēļ tiks sodīta.

Sandra Mikanovska



 12.04.2011



Komentārs








Copyright Jēkabpils rajona neatkarīgais laikraksts.

Web site engines code is Copyright © 2002 by PHP-Nuke

Developed by vl-web studio and SIA AZcom