Galvenā         Blogi         Kontakti         Reklāma         Abonēšana         Noteikumi    
 
Login: 
Parole: 

Aizmirsāt paroli?

  Ziņas







             Šodien:     83
             Vakar:      532
            


twitter



Blogo arī Tu!
Ekonomika: Dod zaļo gaismu sliekkopībai (0)

Laikā, kad gandrīz ikvienam jāsaskaras ar naudas grūtībām, arvien vairāk cilvēku meklē netradicionālus uzņēmējdarbības veidus, kas ļauj nopelnīt un saimniekot ekoloģiski.

Savulaik populāra bija austersēņu un šampinjonu audzēšana, tagad „modē” nākusi slieku audzēšana. Interese par šo nozari pieaug arvien vairāk, par to liecināja kuplais apmeklētāju skaits pagājušonedēļ Salas novada Biržos rīkotajā seminārā slieku audzētājiem. 

Ne tikai no bijušā Jēkabpils rajona teritorijā esošajiem novadiem, bet arī no Līvāniem un vēl tālākām vietām bija sabraukuši cilvēki, kuri vēlējās uzsākt darbu šajā nozarē un klausījās SIA „Kvarki” valdes locekles Ģertrūdes Zvanes stāstījumu par viņas piecu gadu pieredzi slieku audzēšanā, par to, kādas sliekas audzēt, kā tās pavairot, kā ražot slieku mēslojumu jeb biohumusu. Lielākajai daļai dalībnieku vairs nebija jāskaidro, ka audzēšanai neder jebkuras pagalmā saujā savāktas sliekas, jo informācija par šo nozari izlasāma internetā Latvijas Slieku audzētāju asociācijas mājaslapā, kā arī SIA „Dāmas” zivju audzētavas interneta vietnē.

Ģertrūdes Zvanes stāstījumu papildināja Ivonna Zobena, kura savā saimniecībā Biržos sliekas audzē pusotru gadu. Viņa teic, ka šajā laikā slieku daudzums astoņkāršojies – sākotnējās vienas 55 litru tilpuma kastes vietā (ar 20 000 slieku) iegūtas astoņas un izdevies ne tikai atgūt ieguldītos līdzekļus, bet ir arī pirmā peļņa.

Taču slieku audzēšanu var sākt arī ar daudz mazāku daudzumu, nopērkot piecu litru vaislas materiālu ar 2300 sliekām. Tvertne jānovieto telpā, kurā vēlamā temperatūra ir no plus 15 līdz plus 30 grādiem.

Slieku audzēšana pie mums vēl ir diezgan neierasta nodarbošanās, bet Amerikā nozare ar nosaukumu „sliekkopība” pazīstama jau vairāk nekā pusgadsimtu. Kalifornijas sarkanā slieka jeb "Kalifornijas Sarkanais" hibrīds ir jauna Eisenia foetida sliekas suga. Tā iegūta Kalifornijas štata universitātē, dažādu slieku sugu hibridizācijas ceļā 1959. gadā. Hibrīds nodrošina ātru biomasas pieaugumu un paātrinātu substrāta utilizāciju. Sliekas kalpo kā organisko atkritumu pārstrādes "mašīna". Viena tonna slieku diennaktī var pārstrādāt vienu tonnu atkritumu, pārvēršot tos vērtīgajā biohumusā, ko savukārt izmanto kā mēslojumu biodinamiskajā lauksaimnieciskajā ražošanā, iegūstot augstas ražas. Šīs sliekas gadā spēj dot 18 - 26 paaudzes, bet segtās platībās līdz 500 paaudzēm, turpretī vietējās sliekas tikai 4- 6 paaudzes gadā. Sliekas ir arī proteīna avots. Tās tiek izmantotas zivju barošanai, tāpat arī olbaltumvielu miltu ražošanai, kas satur 67 procentus olbaltumvielu un 20 procentus tauku. Šos miltus savukārt izmanto kombinētās barības ražošanai un kā uztura bagātinātāju.

Piecdesmitajos gados ASV, Kanādā, Japānā un citās valstīs sākās sarunas par slieku audzēšanu ražošanas nolūkos, kā ļoti vērtīga, ekoloģiski tīra mēslojuma ieguvē. Organisko atkritumu pārstrādes process, izmantojot sliekas, tika nosaukts par sliekkopību, bet iegūtais produkts – par biohumusu jeb sliekkompostu. Šīs biotehnoloģijas raksturīgākā īpašība ir slieku spēja pārstrādāt plaša sortimenta organiskos atkritumus.

Tieši biohumusa iegūšanu kā lielāko plusu šajā nozarē vērtē Gunta no Salas novada Sēlpils pagasta: „Esmu nolēmusi, ka augustā sākšu audzēt sliekas savā saimniecībā. Vēlos izmantot ekoloģiski tīru, videi draudzīgu mēslojumu, negribu pirkt minerālmēslus, tie ir arī dārgi. Turklāt apkārtne ir kalnaina, minerālmēsli tiek izskaloti, labuma nav. Biohumuss noderēs visur. Tikai žēl, ka neuzsāku šo nodarbošanos jau agrāk.”

Rita no Salas novada: „Zeme ir noplicināta, bet šis substrāts būtu risinājums. Man mēslojums vajadzīgs stādu audzēšanai. Sākumā izmantošu savām vajadzībām.”

Edvīns no Leimaņu pagasta: „Man ir tukša ferma 1000 kvadrātmetru platībā. Tur varētu pamēģināt audzēt sliekas. Esmu jau ievadījis sarunas par to iepirkšanu mēslojuma ražošanai. To izmantošu gan dārzā, gan tīrumā.”

Savukārt Kaspars apsver iespēju audzēt sliekas makšķerēšanai un tās pārdot.

Nekādi astronomiski ieguldījumi nav vajadzīgi, tikai jāiegādājas slieku vaislas materiāls un tvertnes kompostam, bez tam nepieciešama arī vieta, kur nodrošināt vajadzīgo temperatūru, barība un komposts, kūtsmēsli.

Semināru rīkoja Latvijas Lauku izglītības centra Jēkabpils nodaļa un par tā norisi rūpējās Salas novada lauksaimniecības konsultante Ligita Kadžule.

Māra Grīnberga



 26.04.2011



Komentārs








Copyright Jēkabpils rajona neatkarīgais laikraksts.

Web site engines code is Copyright © 2002 by PHP-Nuke

Developed by vl-web studio and SIA AZcom