Galvenā         Blogi         Kontakti         Reklāma         Abonēšana         Noteikumi    
 
Login: 
Parole: 

Aizmirsāt paroli?

  Ziņas







             Šodien:     26
             Vakar:      553
            


twitter



Blogo arī Tu!
Ekonomika: Eiro nav brīnumlīdzeklis, bet palīdzēt var (3)

Ieskats seminārā - diskusijā, uz kuru reģionālos plašsaziņas līdzekļus, skaidrojot eiro ieviešanas aktuālākos jautājumus, aicināja Latvijas Bankas pārstāvji, tostarp bankas prezidents Ilmārs Rimševičs.

Lai uzskatāmāk demonstrētu situāciju, kas skar neviennozīmīgo attieksmi pret eiro ieviešanu un Latvijas pašreizējo pozīciju šajā jautājumā, Ilmārs Rimšēvičs, Latvijas Bankas (LB) prezidents, eirozonu salīdzināja ar milzīgu laineri vai bāzes kuģi: „Iedomājieties, ka Latvija šobrīd ir noenkurojusies pie šī lielā bāzes kuģa un mēs atrodamies mazā gumijas laiviņā. Šobrīd esam „kuģa” aizvējā, tam blakus, bet tikpat labi mūs var iznest arī atklātā jūrā, tāpēc mūsu atbilde ir: noteikti jāstājas eirozonā. Latvijai tās ir iespējas.” Uzsvērts tika fakts, ka Latvijā šobrīd ir visstraujāk augošākā tautsaimniecība Eiropas Savienībā, ka tieši valsts, kas ir veikusi visu nepieciešamo saistībā ar savu izdevumu sakārtošanu atbilstoši ieņēmumiem, kas veikusi strukturālās reformas, šobrīd attīstās visstraujāk. „Interesanti, ka esam mācējuši krīzes apstākļos celt savu konkurētspēju. Ja salīdzinām Latvijas eksportu ar 2008. gadu, kad sākās krīze, tad šobrīd tas ir audzis teju vairāk nekā par 70 %. Mēs redzam, ka inflācijas rādītāji ir nostabilizējušies, un, ja atskaita naftas, enerģijas un pārtikas jeb graudu cenas, tad šī inflācija augustā faktiski ir bijusi pat zem nulles. Tas viss liecina, ka Latvija pamazām ir sakārtojusi savu tautsaimniecību, un šobrīd visas lietas, kas saistītas ar eiro ieviešanu, atbilst kritērijiem. Tāpēc Latvija šobrīd kā nekad agrāk kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) ir gatava izpildīt (un jau izpilda) šos kritērijus līdz gada beigām,” norādīja I. Rimševičs.

Ieguvumi no eiro ieviešanas

Kas attiecas uz šobrīd sabiedrībā tik bieži apspriesto jautājumu: stāties vai nestāties eirozonā, ko rada tajā valdošā neskaidrība un nestabilitāte, I. Rimševičs norāda: „Mūsu redzējums ir tāds – ņemot vērā to, ka laikā, kad igauņi iestājās eirozonā, vai pareizāk, kad ziņa par to, ka Igaunija varētu tikt uzņemta eirozonā, parādījās, kopš tā brīža šīs valsts kredītreitings pieauga par trīs pakāpēm. Ko mums nozīmē kredītreitinga pieaugums? Kredītreitinga pieaugums nozīmē, ka ārvalstu investori, baņķieri un aizdevēji atzīst: valsts kļūst mazāk riskanta. Viņiem vairs nav šaubu par to, ka Latvija varētu netikt galā ar savām finanšu saistībām, jo nav bažu, ka latu varētu devalvēt. Rezultātā mums kā valstij ir zemāks risks, līdz ar to arī lētāki aizdevuma procenti.”

Eiro ieviešana sekmēs arī uzņēmējdarbības attīstību, jo, izvēloties starp divām uzņēmējdarbībai nosacījumu ziņā līdzvērtīgām valstīm, uzņēmējs priekšroku dos tai, kurā ir eiro. „Tādējādi, protams, palielinās arī saimnieciskā aktivitāte valstī, kas nozīmē, ka mums ir lielāki ienākumi budžetā. Esam aprēķinājuši, ka tādējādi papildus nākamajos sešos gados Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu pieaugt aptuveni par 5,6 miljardiem latu. Tas nozīmē arī to, ka mums būs jaunas darbavietas, tātad eiro piedāvā jaunas darbavietas. Tāpat eiro nozīmē arī to, ka valsts budžetā būs vairāk naudas un tādējādi mums ir iespēja palielināt algas, maksāt lielākas pensijas, samazināt nodokļus,” par ieguvumiem no eiro ieviešanas informēja I. Rimševičs.

Kas attiecas uz kredītņēmējiem, LB prezidents norādīja: „Protams, ka cilvēki šodien ir aizņēmušies ar dažādām procentu likmēm gan latos, gan eiro, bet mūsu redzējums ir tāds, ka Latvijai, iestājoties eirozonā, gan jaunu kredītu ņemšana, gan pastāvošo kredītu pārfinansēšana varētu būt par zemākiem procentiem.” I. Rimševičs mierināja, ka kredītņēmējiem saistības, protams, tiks pārrēķinātas, bet tieši uz tiem pašiem noteikumiem, kas iepriekš. Tāpat viņš minēja varbūtēju iespēju, ka tiem, kam kredīts ir ņemts latos, noteikumi zināmos apstākļos varētu būt pat labāki.

„Daudzi cilvēki Latvijā, tostarp arī daži redzami ekonomisti, teikuši, ka Latvijai nekādā gadījumā nevajag stāties eirozonā, jo tādā gadījumā zaudējam tādu monetārās politikas instrumentu, kā lata devalvācija. Šim viedoklim mēs nekādi nepiekrītam, jo tas noteikti nav monetārās politikas instruments, ar kuru kāda valsts, sevišķi tik maza kā Latvija, būtu veikusi kaut kādus ekonomiskus brīnumus un tādējādi nodrošinājusi valsts attīstību. Tieši otrādi, šīs bažas pazūd. Eiro ieviešana vienreiz un par visām reizēm nodrošina to, ka visas šīs diskusijas par lata devalvēšanu paliks vēsturē un cilvēki, sevišķi tie, kuru ienākumi ir latos, un tie, kuri ir atkarīgi no valsts budžeta, varēs naktīs gulēt mierīgi. Arī Latvijas komercbankām parādīsies iespēja grūtos brīžos, ja tādi pienāks, iespēju aizņemties Eiropas Centrālajā bankā, kas būtu lieti noderējis 2008.gadā, kad nācās glābt vienu no lielākajām Latvijas komercbankām,” skaidroja I. Rimševičs.

Nozīmīgs ieguvums, pēc I. Rimševiča vārdiem, ko nodrošinās eiro ieviešana, būs ar naudas konvertāciju saistīto izdevumu izzušana. Tas nozīmē, ka daudzi uzņēmēji, kuri šobrīd sadarbojas ar ārzemēm un pārdod saražoto produkciju par eiro, nodokļus maksā latos, tādēļ viņi bieži vien ir spiesti šo naudu konvertēt no eiro uz latiem un otrādi, kas nozīmē, ka viņiem ir jāmaksā arī komisijas nauda, un tie ir papildus izdevumi, kas atspoguļojas cenās un izdevumos, tādējādi faktiski palielinot inflāciju. „Jautājums, vai mēs gribam ļaut nopelnīt naudas mijējiem, kas vienkārši izmanto to, ka pastāv valūtas konvertācija. Protams, ka valūtas maiņas kantorī nopelna arī bankas, tomēr uzņēmējiem tās ir izmaksas, kas sadārdzina viņu ražošanas procesu, tāpēc mēs uzskatām, ka tas tomēr ir ietaupījums gan Latvijas tautsaimniecībai, gan uzņēmējiem,” uzsvēra I. Rimševičs.

Cenu celšanu pamato ar eiro ieviešanu

Svarīgākais jautājums ir saistīts ar to, vai pēc eiro ieviešanas kāps cenas? I. Rimševičs norādīja, ka skaitļi, kas raksturo cenu kāpumu tajās valstīs, kur eiro ieviesa 2002.gadā, tiešām ir nedaudz lielāki, taču to viņš skaidro ar negodīgo uzņēmēju rīcību: „Bieži vien uzņēmēji, tirgotāji un dažādu pakalpojumu sniedzēji pamanījās aizbildināties ar eiro ieviešanu, paziņojot, ka tagad viss kļuvis dārgāks un tāpēc pieaug cenas, tādējādi zināmā mērā piemānot pircēju jeb pakalpojuma saņēmēju. Taču, ja skatāmies uz tām valstīm, kurās eiro ieviesa pēc 2007.gada, kad cenu monitorings jeb cenu uzraudzība bija daudz ciešāka un precīzāka, un, protams, ņemot vērā arī sabiedrības viedokli, tad zināmā mērā šie uzņēmēji un pakalpojumu sniedzēji tiek identificēti un cilvēkiem tajā brīdī ir skaidrs, ka viņiem ir darīšana ar negodīgiem uzņēmējiem. Taču tajos gados, kad eiro tika ieviests šajās valstīs, 0.2 vai 0.3 procentpunkti tik tiešām var tikt attiecināti uz eiro ieviešanu. Manuprāt, ņemot vērā, ka neražas gadā graudu, maizes vai piena produktu cenas tikpat labi var kāpt par 0.2% vai 0.3%, vai tāpēc Latvijai jāatliek eiro ieviešana? Mūsu uzskats ir, ka nekādā gadījumā.”

Eiro ieviešanas izmaksas lēšamas 12 miljonos eiro, taču, vienojoties ar attiecīgām ES institūcijām, šobrīd esot panākta vienošanās, ka tās uzņemsies finansēt pusi no visām ar ieviešanu saistītajām izmaksām. Tāpat valsts tiks iesaistīta Eiropas stabilitātes mehānismā. „To varētu salīdzināt ar tādu kā apdrošināšanas polises iegādi. Latvija iemaksā kaut kādu daļu naudas, nopērk šo „polisi” un iegūst tiesības grūtību gadījumā aizņemties no šī te fonda,” skaidroja I. Rimševičs.

Sarunas gaitā I. Rimševičs skaidroja arī citus ar eiro ieviešanu saistītus jautājumus.

- Kā jūs, ņemot vērā Grieķijas situāciju un visu Eiropā notiekošo, vērtējat eiro nākotni? 

- Redziet, nav nekādu bažu. Bažas bija pirms diviem gadiem, varbūt gada, kad valdīja totāla neziņa par to, cik dziļš ir finanšu pāri darījums, cik liela ir tā bedre. Šobrīd, kad kopumā no krīzes pagājuši trīs, gandrīz četri gadi, tās lietas jau ir apzinātas gan saistībā ar Grieķiju, gan ar Spāniju, apzinātas vājās vietas. Ļoti daudzas lietas arī izdarītas, lai situācijas pasliktināšanos novērstu. Pirmkārt, te minams fiskālās disciplīnas likums jeb pakts, kas šobrīd ir parakstīts, man šķiet, jau gandrīz no visu ES dalībvalstu puses, kurā tās apņemas katru gadu samazināt budžeta deficītu. Tas nozīmē pārtraukt dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem. Daudzās valstīs valstu valdības bija pieradušas, ka var tērēt vairāk nekā nopelna, aizņemties, un, kad vienas valdības laiks paiet, nākamie nāk un taisa atkal savu politiku. Šī te kārtība ir apstādināta, proti, nākotnē valdībām ir jādzīvo par saviem līdzekļiem un jāparāda, kā viņas samazina šo budžeta deficītu. Vienlaicīgi tas apstādina arī ārējā parāda izaugsmi. Ar ārējo parādu izaugsmes apstāšanos ļoti skaidri iezīmējas tieši 2012. gads. Protams, ka ārējo parādu samazināšana būs nākamo 10 līdz 20 gadu uzdevums, tas būs ļoti sarežģīti, bet vismaz ir skaidri redzams, ka situācija nepasliktinās. Tas, manuprāt, arī ļauj mums runāt par to, ka šis eiro kuģis ir stabils.

- Jūs minējāt, ka eiro radīs jaunas darbavietas, vai jūs varētu padalīties savā redzējumā, kā tas varētu būt, piemēram, Latgales reģionā?

- Izcelt katru reģionu pašu par sevi ir grūtāk, jo tā ir tā saucamā Latvijas vietējā reģionālā politika. Katrā ziņā daudzi investori apmeklēs Latviju, bet pārējais jau droši vien atkarīgs no pašiem novadiem, no novadu pašvaldībām, kā šos investorus pievilināt un radīt labvēlīgākos noteikumus. Tas viss ir saistīts gan ar infrastruktūru, gan ar darbaspēka pieejamību, jo, lai cik labi noteikumi būtu, bet, ja nav kārtībā infrastruktūra un nav darbaspēka, tad eiro nebūs brīnumlīdzeklis, kas jau nākamajā dienā nodrošinās valsts uzplaukumu. Eiro ir instruments, kas dod iespēju, pareizi rīkojoties, būt pārtikušam un konkurētspējīgākam.

- Kāpēc Lielbritānijā nav eiro?

- Tas bija Lielbritānijas lēmums, ja nemaldos, jau pagājušā gadsimta 90.gadu vidū. Man grūti komentēt, kādu apsvērumu dēļ, bet ļoti svarīgi šajā sakarā piebilst, ka Lielbritānija šobrīd neatrodas labākā situācijā, lai neteiktu vairāk. Lielbritānija ar naudas drukāšanu ir nonākusi līdz tādam valsts parādam, kas ir gandrīz 100% apmērā no tās kopprodukta. Situācija no tā nemainās, nav tā, ka bezdarbs tur strauji samazinātos vai pieaugtu tautsaimniecība.

- Kā eiro ieviešana notiks tīri praktiski? Kas notiks ar to, kas mums makā un uzkrājumos?

- Es domāju, ja nākamā gada sākumā Latvija saņem šo uzaicinājumu, tas droši vien būs aprīlī vai maijā, tad valdībai jau ir paredzēta vesela informācijas kampaņa, kas par to informēs ļoti dziļi, plaši un konkrēti. No savas puses varu teikt, ka 2013.gada 31.decembrī nekas nenotiks, bet 2014.gada 1.janvārī, dodoties uz veikalu, maksājot ar latiem, jums izdos eiro. Divu nedēļu laikā visam maiņas procesam vajadzētu noslēgties. Tad visdrīzāk vēl 3 līdz 6 mēnešus būs iespēja latus pret eiro apmainīt Latvijas komercbankās, bet tie, kas to nebūs paspējuši izdarīt šajā laikā, bez jebkāda termiņa varēs samainīt naudu Latvijas Bankā. Doma ir šo pārejas periodu pēc iespējas saīsināt.

- Kas notiks ar latu?

- Visa nauda, protams, tiks savākta. Grūti pateikt, cik tās būs: 50 tonnas varbūt 60 tonnas. Jebkurā gadījumā tas ir metāls, kas tiks sašķirots, salikts pa kastēm un aizsūtīts uz attiecīgajām kaltuvēm, kur tiks pārkausēts, un mēs par to atpakaļ iegūsim naudu, par kuru kalt jau eiro.

Sagatavoja Aleksandra Ugrika



 02.10.2012



Komentārs

Compeuro
(25.11.2015 10:14)

Un, kas tagad ir noticis ar Eiro? Mēs ņemam kredītus, un esam bezpalīdzīgi pret citu, lielo, Eiropas valstu politiku!

Anonīms
(20.12.2016 00:18)

Neesmu drošs, vai mums patiešām vajadzēja ieviest eiro. Daudzas lielvalstis to atlika, jo bija eiro krīzes priekšvakars. Var jau mētāt visādus epitetus, bet vai kādam no tā ir reāls labums?

Anonīms
(20.12.2016 00:19)

Neesmu drošs, vai mums patiešām vajadzēja ieviest eiro. Daudzas lielvalstis to atlika, jo bija eiro krīzes priekšvakars. Var jau mētāt visādus epitetus [www.epitets.lv], bet vai kādam no tā ir reāls labums?








Copyright Jēkabpils rajona neatkarīgais laikraksts.

Web site engines code is Copyright © 2002 by PHP-Nuke

Developed by vl-web studio and SIA AZcom