Galvenā         Blogi         Kontakti         Reklāma         Abonēšana         Noteikumi    
 
Login: 
Parole: 

Aizmirsāt paroli?

  Ziņas







             Šodien:     68
             Vakar:      457
            


twitter



Blogo arī Tu!
Māksla: Atis Jaksis – cilvēks no Mēness otrās puses (0)

Kliedzošas, līdz nelabumam patiesas, pamācošas, nedaudz pat agresīvas, drosmīgas un pašpārliecinātas ir viņa gleznas. 

Kliedzošas, jo tās cenšas ar visu savu būtību izkliegt sevi tik skaļi, lai katrs, kura acis uz tām lūkojas – sadzird tās vēstījumu. 

Viņa gleznas ir līdz nelabumam patiesas. Kāpēc līdz nelabumam? Tāpēc, ka daudzviet māksla tiek veidota tāda, lai tā patiktu ikvienam, kas nozīmē, ka tā ir radīta ar izdomu, ar fantāziju, jo mūsdienās cilvēkam vairāk patīk redzēt ko nereālu un sapņainu, taču patiesību daudzi nelabprāt vēlas saskatīt.

Turpretī šīs gleznas nes sevī patiesumu. Tās atspoguļo pašu cilvēku. Viņa  drosmi un labestību, viņa  trūkumus un vājības. Šeit nav nereālu izdomājumu, bet gan patiesā patiesība. 

Dažas ir arī agresīvas. Gadījumos, kad cilvēks nespēj saprast dzīves galveno būtību un dara grēcīgas lietas, tās ar savu seju uzbrūk skatītājam, lai liktu viņam aizdomāties. Tās cenšas mācīt mūs. 

Gleznas ir arī drosmīgas un pašpārliecinātas. Tās stalti sevi nes, sevi rāda un pasniedz. Tās nebaidoties atspoguļo savu emociju tā, lai to sajustu katrs. Ikvienai gleznai ir savs raksturs, kuru tā bravūrīgi un pašpārliecināti rāda. 

Visbeidzot – viņa gleznas ir dzīvas! Kad uz tām skatos, liekas, ka tās runā ar mani. Stāsta savu stāstu, lai es saprastu, lai es pēc tā dzīvotu un stāstītu šo stāstu tālāk citiem. 

Bet, kas ir viņš pats? Zināms, ka šo gleznu „tēvs” ir Atis Jaksis, kura pirmā izstāde „Absolūtā patiesība” tika izstādīta Jēkabpils Tautas namā, un otrā izstāde - „Mēness tumšajā pusē”, kas ir skatāma līdz 20. decembrim Krustpils kultūras namā.

Viņš ir ieguvis augstāko izglītību jurisprudencē, taču viņa pirmā profesija bijusi aktieris. 1988. gadā absolvējis konservatoriju un piedalījies vairākās Latvijas kino filmās. Sadarbojas ar Latvijas Radio 1, ierunājot reklāmas tekstus. 1990. gadā režisējis izrādi „Mēnesis uz laukiem”. Šobrīd sniedz konsultācijas dažādu nozaru Latvijas uzņēmumiem. Tomēr pēc tikšanās ar mākslinieku kļuva skaidra viena lieta. Sapratu visu par viņa gleznām, bet neko par viņu pašu.

"Es nevienu no šīm gleznām neesmu gleznojis. Es nemāku īstenībā. Kad es mēģinu pats kaut ko darīt, man nekas nesanāk. Kad man uznāk tāds kā lāzera stars no augšas, kas paņem manu roku, tad tik jāspēj izskriet tam līdzi. Sajūtas, kas manī notiek, ar kustību izlec uz āru."

"“Māksla ir kā bērnu spēle, kā rotaļu laukums, kur uz brīdi varu kļūt dievišķs. Te es sajūtu vēja vēdas un man ir labi, kad nokrītu uz zemes, liekas – ko es te daru?!"

"“Mēs klīstam tumsā un nespējam atbildēt - vai būt skaistam fiziski ir teicamāk, kā nebūt tādam, jo glītums ir ieejas biļete sabiedrībā par velti, bet necils fiziskais veidols liks darboties, lai kļūtu ievērojams līdzļaužu priekšā."

PLAŠĀK LAIKRAKSTA "JAUNAIS VĒSTNESIS" 28.NOVEMBRA NUMURĀ



 28.11.2014



Komentārs








Copyright Jēkabpils rajona neatkarīgais laikraksts.

Web site engines code is Copyright © 2002 by PHP-Nuke

Developed by vl-web studio and SIA AZcom