4. oktobrī atzīmējam Dzīvnieku aizsardzības dienu. Interesanti bija sarunāties ar kādu no cilvēkiem, kam mājās ir dzīvnieki. ĢIRTS SPĒLMANIS ir rīdzinieks, strādā savā uzņēmumā „Sī & Mī”, dzīvo privātmājā „Miera osta” kopā ar saviem mīluļiem.

1.oktobrī svinam Skolotāju dienu. Šoreiz saruna ar INITU BEINAROVIČU – Krustpils pamatskolas un Sūnu pamatskolas skolotāju, un arī Variešu pagasta amatierteātra režisori.

INGRĪDA GĀDMANE ir Salas novada pašvaldības nekustamo īpašumu speciāliste. Šogad, esot šajā amatā, viņai apritēja 25 gadu darba jubileja.

Intervija ar Jēkabpils domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini

Cilvēks domā – nu, kas ir suns? Tāds refleksu dzīvnieciņš, kuru pamāca, taču tā nav. Par suņiem varētu veselu grāmatu uzrakstīt, tā domā Krustpils novada Krustpils pagastā nu jau vairākus gadu desmitus pastāvošās sertificētās suņu audzētavas īpašnieks Mārtiņš Svilpe.

„Katru gadu, kad beidzas Ziemassvētku sezona, es sev saku – viss, tā bija pēdējā reize! Slodze ir pārāk liela, bet ir gandarījums, ka izdodas sagādāt prieku daudziem maziem bērniem.”

Īsi pirms Ziemassvētkiem, gaidot brīnumu, kopā ar Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu prāvestu VIKTORU NAGLI atskatāmies uz pagājušā gada notikumiem sarunā, kas ieņēmusi filozofisku virzienu pārdomās par paaudžu pārmaiņām un vienotiem meklējumiem ticībā uz vienu Dievu.

Katrā ģimenē Ziemassvētku svinēšanas paradumi vairāk vai mazāk atšķiras, iegūstot savu neatkārtojamo noskaņu. Jēkabpiliešu Nesteru ģimenē pati svarīgākā sastāvdaļa šajā laikā ir kopā būšanas prieks, un tad jau ideju labi pavadītiem svētkiem netrūkstot.

Rokdarbi, folklora un dziesma raksturo Jēkabpils 3.vidusskolas divpadsmitās klases skolnieci ELĪNU GRANDĀNI. Šogad viņas darbīgums mazās lietās nopelnījis nomināciju „Čaklās rokas” IV Vidusdaugavas reģiona NVO forumā. Ziemassvētkus gaidot, viņa jau darina dāvanas tuviniekiem un rotājumus svētku eglītei.

Kad izvēlamies sev suni, katrs no mums ņem vērā ne vien apstākļus, kādus spēj dzīvniekam nodrošināt, bet arī pats savu temperamentu un, protams, to suņu šķirni, kura šķiet vispievilcīgākā un piemērotākā, rēķinoties ar labu saprašanos nākotnē. Latvijā suņu mīļotāji visvairāk iecienījuši deviņas suņu šķirnes. 

Turpinām rakstu sēriju, kurā ar tām tuvāk iepazīstinās kinologs Aleksandrs Marjonovs.

Novembra nogalē  Jēkabpils pilsētas bibliotēkā par savu ceļojumu un ieskatu grāmatā „Pakistānas piezīmes. Aiz priekškara” stāstīja Ainārs Kadišs. Vairāk nekā divu stundu stāstījumā viņš demonstrēja fotogrāfijas un bagātīgi stāstīja par Pakistānā redzēto. Viņam šis ceļojums mācījis toleranci un ļāvis iepazīt patiesu laipnību. „JV” sniedz ieskatu stāstījumā.

Nu jau aizritējuši vairāki gadu desmiti, kopš mazais Kārlis Ozols izložņāja teātra bunkurus un kambarīšus, izrāpoja lielās zāles parketa grīdu, gaidīdams, kad viņa vecākiem beigsies kārtējais mēģinājums. Tagad viņš pats jau divus gadu desmitus ir Tautas teātra aktieris un šī nodarbošanās viņam ir tikpat svarīga kā maizes darbs.

ALEKSANDRA MEDREA stāsta „JV”par saviem iespaidiem Latvijā un Jēkabpilī. Viņa ir Eiropas brīvprātīgā darba veicēja un šeit ieradās oktobrī, lai turpmāk gada garumā  gūtu pieredzi dažādās aktivitātēs. Dzimtajā Rumānijā Aleksandra studē inženierzinātnes medicīnas jomā un ir no Transilvānijas pilsētas Alba – Iulia.

Kādu dienu viņa nolēma, ka sirds viņu aicina atgriezties laukos. Pametusi augšupejošu karjeru Jūrmalā, IEVA JĀTNIECE iegādājās gandrīz simtgadīgu namu, kurš celts Ezeriņu dzimtas rokām. Ieva ir laika pavēlniece – brīvs cilvēks. „Dzīvoju nevis strādāju,” viņa secina.

AINA KRASTIŅA ir Jēkabpils BJC rokdarbu pulciņa skolotāja, bērniem viņa māca visus smalkos darbiņus, kuri top ar čaklu un darbīgu roku palīdzību. Ciemojoties Ainas darbavietā, pie loga stāv arī stelles, uz kurām tiek austs vienkāršs paklājs. Adījumi un tamborējumi, izšūti spilventiņi un rotājumi ir vērtīgāki par jebkuru lielveikala preci, viņa atgādina saviem audzēkņiem.

Natālijas Bārdules dzīves spēka gadi pagājuši Viesītes novada Rites un Elkšņu pagastos, strādājot lauksaimniecībā. Atpūtas mirkļi dziesmās izdziedāti, uz skatuves daudzveidīgās  lomās izspēlēti, košā puķu dārzā ieaudzēti. Pieredzētas dažādas mūža dienas – gan mirdzošā saules zeltā, gan skarba ziemeļvēja brāzmās. Vienmēr sabiedrībā,  vienmēr kopā ar līdzcilvēkiem. Ģimenē, dēlos, mazbērnos un mazmazbērnos kā raženai ābelei sakuplojis mūžs, ko varam apbrīnot, no kā varam daudz mācīties.

Otrdien Viesītes kultūras pilī notika dokumentālās filmas pirmizrāde par Rites un Saukas novadnieku, Stradiņu dzimtas pārstāvi, bijušo izsūtīto Arturu Stradiņu. Filmas autors ir režisors no Krievijas Grigorijs Amnuels un, kaut arī šo dokumentālo filmu līdz šim redzējis krietni mazs skatītāju skaits, jau tagad var sacīt, ka tā ir apsūdzība ne tikai atsevišķām amatpersonām, bet komunistiskajam režīmam kopumā.

Nesen rakstījām, ka Jēkabpils var lepoties ar vēl vienu pasaules čempionu, jo Valdis Alksnītis 13.pasaules čempionātā svaru stieņa spiešanā guļus senioriem izcīnīja zelta medaļu un jaunu pasaules rekordu savā vecuma grupā (70+), pieveicot 200 kilogramu smagu stieni. Tādējādi viņa guvums ļāva Latvijai šajā čempionātā pakāpties līdz 4.vietai.

Septembrī Inita Gādmane konkursā „Labākais sociālais darbinieks Latvijā – 2015” ieguva uzvaru nominācijā „Darba devēja un/vai profesionālās apvienības izvirzītais sociālais darbinieks”. Viņu konkursā pieteica Krustpils novada sociālais dienests, kurā Inita strādā. Sieviete pazīstama ar savu darba mīlestību, kas izpaužas projektos un aktivitātēs.

Jēkabpilī maz būs tādu cilvēku, kam savulaik nebūtu bijusi saskare ar koncertmeistari, klavierskolotāju, ērģelnieci un Jēkabpils katoļu draudzes kora dvēseli Annu Korņejevu.

Jēkabpils Valsts ģimnāzijas skolniece EVA MŪRNIECE pagājušajā nedēļā Kūku pagastā piedzīvoja savas pirmās personālizstādes „Krāsainie sapņi” atklāšanu. Meitene ir aktīva un radoša, glezno studijā „Mākslas dārzs”, mācās pēdējā klavierspēles klasē, bet skolā padodas angļu valoda.

Ievērojamais sporta pedagogs JĀNIS ĀBOLIŅŠ dzīvē guvis neaizmirstamus iespaidus: mirkli starp dzīvību vai nāvi, vīrišķīgā un stiprā Tarzāna tēlu televīzijā un reālu personību Krustpils skoliņas izcilo, aktīvo sporta skolotāju Franci Sjomkānu. Tuvākie cilvēki – radi un vecāki Jāņa aizraušanos nesaprata, bet sports, sports… bija viņa dzīves sāls.

Ikvienam cilvēkam ir dotas iespējas kaut ko sasniegt, tikai jāprot tās saskatīt – tā uzskata SIA „Jēkabpils PMK” projektu vadītājs, būvinženieris Māris Avens. Tieši viņu kolēģi izvirzījuši Būvindustrijas gada balvai kategorijā – simpātija „Gada Jaunais arhitekts/inženieris”.

Savā īstajā vietā viņa jūtas pie dabas un dzimtajās lauku mājās Atašienes pagastā, atzīst Krustpils novadniece MARTA RUBINA.

Katram cilvēkam ir sava misija uz šīs zemes, ko ikvienam uzticējis Visaugstākais, par to ir pārliecināts veterinārās klīnikas „Livet” vadītājs, veterinārārsts Aldis Usāns – viņam šī misija ir mīlēt dzīvniekus, palīdzēt mūsu mazajiem brāļiem, glābt un ārstēt viņus.

Fotogrāfs un kinooperators Aloizs Savickis patlaban mitinās gleznainā vietā Sēlpilī, netālu no Daugavas un izbauda pelnītu atpūtu, bet viss viņa mūžs vienmēr ir bijis veltīts viņa vienīgajai sapņu upei Daugavai, kaut arī dažkārt ar mūsu Likteņupi to saista sāpīgi pārdzīvojumi, ko jo neaizmirstamākus vērš paša filmētais un fotografētais materiāls.

Pirmā vieta viņa dzīvē bijusi tikai vienai lietai. Vai tā bija kļūda skolā nenodoties mācībām, bet pievērsties sportam? Šodien MĀRCIS OBRUMANS ir aizrautīgs veiksmīgās volejbola komandas „Jēkabpils Lūši” treneris, starp spēlētājiem, kur dzirkstošā, spraigā jaunība apvienojas ar pieredzi. Tikai, godīgi sakot, Mārci mulsina jēkabpiliešu izrādītā uzmanība, ieceļot viņu Gada jēkabpilieša godā.

Nu jau pagājuši 24 gadi, kopš Rīgas kinostudijā tika uzņemta Jāņa Streiča spēlfilma „Limuzīns Jāņunakts krāsā”, kur vienu no izteiksmīgākajām – Lāsmiņas – lomu spēlēja Diāna Zande. Toreizējās filmas varones galvenā prasība bija: „Aizved mani uz Munameģi!”

Dzīvnieku mīļotāja ANNA MOROZOVA ir azartiska sieviete. Viņas dzīves gājums saistīts ar vīrišķīgām interesēm, automašīnām un motocikliem, vienlaicīgi meklējot mīļumu un siltumu graciozajos zirgos un pašaizliedzīgajos suņos. Varbūt viņas būtības pamati meklējami skarbajā, taču aizraujošajā bērnības zemē, kara pilsētiņā, kur netrūka ne suņu, ne militārās noskaņas.

Par to, ka gandrīz pašā Aiviekstes krastā atrodas diezgan eksotisku putnu mājvieta, pagaidām neliecina norādes ceļmalā, arī Aiviekstes pretējā krastā dzīvojošie nenojauš, ka vācietis Rikardo Zēkers šeit ierīkojis mazo paradīzi dažādiem putniem un arī vairākiem desmitiem trušu, tikai, iebraucot pagalmā, var dzirdēt tītaru rāšanos, pēkšķināšanu un simtiem mazuļu čiepstēšanu.