Nolemts slēgt Vaiņodes internātpamatskolu – nepietiekamā finansējuma dēļ Vaiņodes novada dome nolēmusi no 2018.gada 15.jūnija skolu slēgt. No 1.janvāra pašvaldības līdzfinansējums tiks samazināts uz pusi un skolai vairs nebūs nepieciešamie uzturlīdzekļi, līdz ar to valdības lēmumam ir pirmās sekas – uz ielas nonāks jau nākamgad būs gan bērni, gan skolotāji. Vaiņodes skolā šobrīd mācās 58 skolēni un 20 bērnudārza audzēkņi un strādā 50 darbinieki, tai skaitā 30 pedagogi. Nepietiekamā finansējuma dēļ vismaz puse no viņiem bija spiesti strādāt uz nepilnu slodzi. Ja kādam rodas jautājums, kādēļ ir nepieciešams tik salīdzinoši liels darbinieku skaits – šiem bērniem ir nepieciešama 24 stundu uzraudzība, ja darbinieku skaits ir neatbilstošs, nav iespējams garantēt audzēkņu drošību. Un tā savukārt ir tikai un vienīgi skolas vadības atbildība, jo ministru tas neinteresē – tas nekas, ja nav līdzekļu.
Būtiski arī saprast, ka bērni internātskolā nāk no dažādām pašvaldībām ( sk.pielikumā esošos materiālus no tikšanās Mālpils internātskolā) – līdz ar to nav taisnīgi, ka izmaksas jāsedz tikai tai pašvaldībai, kurā skola atrodas, lai arī no paša novada ir tikai pāris bērni. Būtu absurdi, ja katram novadam, kurā ir kaut vai viens tāds rūpju bērns, būtu jāveido atsevišķa internātskola! Uzskatu, ka atbildīgajai ministrijai, konkrēti IZM, nacionālā līmenī ir pienākums veidot sistēmu, kura atbilst bērnu interesēm un tiesībām.
Saeima atbalstījusi Izglītības likuma grozījumus, paredzot, ka nākamgad vēl daļēji internātskolu uzturēšanu finansēs no valsts budžeta, taču jaunu internātskolu dibināšana no 2018.gada 1.janvāra nebūs atļauta, savukārt tās internātskolas, kuras dibinātas līdz minētajam datumam, būs tiesīgas turpināt savu darbību tikai līdz 2019.gada 31.jūlijam.
Tomēr ir jādomā arī par cēloņiem – kā un kādēļ bērni nokļūst internātskolās. Un Tiesībsargam tas var patikt vai nepatikt, bet sociālā situācija valstī ir tāda, kāda tā ir un bērni vismazāk pie tās ir vainīgi. Un kam ir jāuzņemas atbildība par to, ka Latvija neatbilst attīstītas un sociāli atbildīgas valsts tēlam? Un kam ir jāmaksā skaudrā cena par to, lai Latvija iederas OECD valstu klubiņā un vismaz ārēji izskatās pēc civilizētas valsts, kura rūpējas par savas valsts neaizsargātākajiem iedzīvotājiem.Tie ir bērni. Bērni, par kuriem internātskolu direktoriem nav atbildes uz jautājumu – kur viņi paliks pēc skolu slēgšanas? Neviens to nezina. Un izskatās, ka tas rūp tikai internātskolu direktoriem, atsevišķām pašvaldībām un dažiem deputātiem.
Atbildīgajām amatpersonām un visām pēdējo 25 gadu laikā pie varas esošajām partijām, katram deputātam personiski iesaku nopietni apsvērt pieņemto lēmumu cēloņus un turpmākās sekas. Skolu direktori brīdina, ka daļa no audzēķņiem var izšķirties par radikāliem soļiem – vai nu kļūt par daļu no kriminālās pasaules vai izdarīt pašnāvību.Jā, tieši tik skarbi. Teikto apliecina pārējo skolu direktoru stāsti, piemēram, kādā internātskolā pēc paziņojuma par skolas iespējamu slēgšanu aizgāja 21 skolēns, bet jau pēc pāris mēnešiem 14 no tiem atgriezās.Viņiem nav, kur palikt. Internātskola šobrīd ir vienīgā vieta, kur par viņiem rūpējas, paēdina, bērni guļ siltumā un drošībā.Un šādu vidi vēl dēvē par segregētu vidi.. Atklāti sakot, kad es savulaik dzīvoju un mācījos Augstākās Sporta meistarības specializētajā basketbola skolas internātā Rīgas Āgenskalna ģimnāzijā, tad mūsu apstākļi internātā ne tuvu nebija tik labi kā Mālpilī, Vaiņodē un Kandavā.
Un te neliels ieskats no prezentācijas, kuru demonstrēja Mālpils internātskolas direktore Frančeska Ģēvele tikšanās laikā Mālpilī.
Kāpēc bērni mācās internātskolās?
Tas nav acumirklīgs un spontāns lēmums, bet gara, gadiem ilguša procesa rezultāts VALSTĪ
Ģimenes sociālas un ekonomiskas krīzes situācijas
Nepietiekami sekmju vērtējumi;
Sistemātiski kavējuši skolu un varētu pamest skolu
Skolēni ar deviantu uzvedību (smēķēšana, alkohola lietošana, likumpārkāpumi)
Konflikti ar klasesbiedriem un citiem skolēniem traucējoša uzvedība stundās
Iesaistīšanos dažādos ielu grupējumos;
Skolēnu zemais pašvērtējums un neuzticība pieaugušajiem (vecākiem, skolotājiem u.c.)
Skolēni nespēj atgriezties un mācīties skolā, kurā zina par viņa trūkumiem un problēmām.
Sakrīt ar nodibinājuma “Baltic Institute of Social Sciences” veikto pētījumu, ES finansiālu atbalstu projekts»Skolēnu atbiršana pamatskolās. Problēmas risinājumi», 2007
Kāda ir internātskolas misija?
Mainīt vidi, lai skolēnus neatstātu riska zonā.
Veidot skolēniem sociālai funkcionēšanai un attīstībai labvēlīgus apstākļus, attīstīt spējas organizēt savu dzīvi kopumā.
Veicināt pamatizglītības ieguvi visiem skolā esošajiem skolēniem, nodrošinot katram bērnam piemērotāko pedagoģiskās un sociālās palīdzības veidu, kurš dotu vislabāko rezultātu bērna attīstībā.
Mazinot sociālās problēmas, palīdzot veidot pozitīvu attieksmi pret sevi, citiem un apkārtējo pasauli stiprināt skolēnu spējas un prasmes.
Varis Krūmiņš,
12.Saeimas LRA frakcijas deputāts