2. februāris ir Sveču diena. Latviešu tradīcijās tā nav svinama diena, bet ir vesels tradīciju kopums, kas šo dienu izceļ citu vidū. Tieši Sveču dienas dēļ februāris nosaukts par Sveču mēnesi.

2. februāris – Sveču diena – ir viena no Māras dienām – Ziemas Māra (Pavasara Māra – 25. martā, Vasaras Māra – 2. jūlijā, Lielā Māra – 15. augustā, Mazā Māra – 8. septembrī). Tautā šai dienai vēl ir arī citi nosaukumi: Svecaine, Grabenīca, Groninica, Vēja diena, Govju diena.

Sveču diena ir ziemas vidus, un tai bija savas dziesmas, rotaļas, ieražas un savi ēdieni. Tie bja lieli izpriecu svētki, kad katrā ziņā vajadzēja gardi mieloties un daudz smieties. Uz celma, uz kura Svecainē nav sniega, esot pats Dieviņš sēdējis. Sveču dienā jāēd cūkas gaļa un jādzied. Lai gads būtu jautrs, labs un pats cilvēks būtu skaists – Sveču dienā jādzer alus, jāsmejas un jābūt jautram. Meitām jāēd dzērvenes, lai būtu sārti vaigi. Šajā dienā daudz jātērē un jāēd:

Visu gadu naudu krāju,

Sveču dienas gaidīdams;

Kad atnāca Sveču diena,

Tad naudiņa jātērē.

Sveču dienas galvenā ieraža ir sveču liešana. Sveces lejamas tieši Sveču dienā, lai tās jo gaiši un taupīgi degtu. Ja sveču lējējs dusmojas, tad sveces tumši deg un sprakšķ. Kad sveces lej un pirmo sveci aizdedzina, tad, lai gaiši degtu, jāsmejas, vai grib vai ne.

Gaiši dega uguntiņa

Meitu mātes istabā,

Sešu zaru svece dega

Sudrabiņa lukturī.

Sveces lej no aitu taukiem vai vaska. Sagriež bomeles – kokvilnas diegus sveces garumā un mērcē kausētos taukos tik ilgi, kamēr svece ir pietiekami resna. Tad svece ir gatava. Svētkiem sveces lēja resnākas, lai tās ilgāk degtu. Arī lukturi, kuros tās nostiprināja, bija greznāki par ikdienā lietotajiem. Tie bija tā sauktie goda lukturi – kroņlukturi, kāzās, krustībās, lielās jubilejās, svētkos.

Sveču mēnesī Kūku pagasta Novada izpētes centrā ( NIC ) skatāma iepriekšējo gadu lieto sveču izstāde, bet līdz 5. februārim notiek sveču liešanas nodarbības, būs sarunas, kurās varēs uzzināt visu par svecēm.

“Sūnu pamatskolas audzēkņi Novada izpētes centrā sveces lēja jau vakar un to darīs arī 3.februārī,  bet šodien, 2. februārī, tās liesim Jēkabpilī, Bebru ielā 8-7, kopā ar mazpulcēniem. Līdzi jāņem dažādas pielāgotas formiņas, materiāli sveču dekorēšanai, rupjas kokvilnas diegi daktij, pērlītes, bantītes. Varat paņemt neizdegušās sveces, lai tās izkausētu un pārtaptu jaunā veidolā,” aicina Kūku Novada izpētes centra vadītāja un Jēkabpils Bērnu un jauniešu centra mazpulka vadītāja Vizma Lejiņa. 

Sveces dienas ticējumi

* Ja sveci dedzina abos galos, tad nedzird zagļus nākam.

* No sveces nav jāaizpīpo, jo tad vienmēr vecumā asaros acis.

* Ja svece pusnaktī nodziest, tad kāds mājās mirs.

* Ja svece deg vienādi, bez sprakšķēšanas, tad gaidāms jauks laiks.

* Ja sveču dienā snieg sniegs, tad bites spietos un tām būs daudz medus.

* Ja Sveču diena ir skaidra un saulaina, būs vēl daudz sniega.

* Ja Sveču dienā spīd saule tik ilgi, kamēr zirgu apseglo, tad gaidāma jauka vasara.

* Apmācies laiks – zemniekam bagāts gads, bet, ja spīd saule, tad nabadzīgs gads.

* Ja daudz puteņo, esot labas ražas.

* Ja Sveču dienā no jumtiem nopil tik daudz, ka gailis vai zvirbulis var padzerties, tad sagaidāms labs ražas gads.

* Ja Sveču dienā aizputināti ceļi, tad pavasarī upes pilnas ūdens.

Māra Grīnberga