Izmaiņas noteikumos paredz, ka turpmāk lauksaimniekiem, kas apsaimnieko lauksaimniecības zemi īpaši jutīgajā teritorijā, Valsts augu aizsardzības dienestā būs jāiesniedz kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkums par kārtējo gadu, norādot faktiski izmantoto mēslošanas līdzekļu daudzumu.

Pašlaik ir noteiktas prasības pakaišu kūtsmēslu, šķidro kūtsmēslu, vircas un fermentācijas atlieku (digestāta) iestrādei pēc izkliedēšanas. Dažkārt fermentācijas atlieku sagatavošanas procesā tehnoloģiski tiek atdalīta (separēta) fermentācijas atlieku šķidrā frakcija un sausā frakcija, kurām nepieciešams piemērot atšķirīgas iestrādes prasības. Tādēļ izmaiņas noteikumos paredz, ka uz separētu fermentācijas atlieku cieto frakciju attiecas tādas pašas iestrādes prasības kā pakaišu kūtsmēsliem, savukārt uz separētu fermentācijas atlieku šķidro frakciju – kā šķidrmēsliem un vircai.

Tāpat tiek noteikts aizliegums izmantot amonija karbonāta mēslošanas līdzekļus, kā arī Valsts augu aizsardzības dienestam noteikts pienākums kontrolēt minētās prasības īstenošanu. Pašlaik, ņemot vērā informāciju, kas pieejama Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas mēslošanas līdzekļu un substrātu valsts reģistrā, amonija karbonāts Latvijā netiek izmantots kā mēslošanas līdzeklis, līdz ar to lauksaimniekus šādas prasības ieviešana neietekmēs.

Plašāka informācija par grozījumiem Ministru kabineta (MK) 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem” pieejama MK tīmekļvietnē. Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” tīmekļvietnē.

Informāciju sagatavoja
Viktorija Straujupe
sabiedrisko attiecību speciāliste