Gada sākumā privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs un vecāki saskarās ar grozījumiem, kad valdība lēma par izmaiņām metodikā,saskaņā ar kuru pašvaldības aprēķina līdzmaksājumu. Gads vēl nav beidzies, kad seko nākamais pārsteigums – novembrī joprojām nav saņemti līdzmaksājumi no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) par periodu no septembra.

Fakts, ka publiskajā vidē jau ilgstoši trūkst skaidras informācijas par veselības nozarei papildu piešķirto līdzekļu izmantojumu un arī plānojumu 2018. un turpmākajiem gadiem, rada pamatotas šaubas, vai veselības reforma tiks īstenota atbilstoši plānam un valdības noteiktajām prioritātēm, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas (LVEA) jaunākajā elektroniskajā izdevumā Veselības Ekonomists atzīst Daiga Behmane, LVEA vadītāja.

Fakts, ka publiskajā vidē jau ilgstoši trūkst skaidras informācijas par veselības nozarei papildu piešķirto līdzekļu izmantojumu un arī plānojumu 2018. un turpmākajiem gadiem, rada pamatotas šaubas, vai veselības reforma tiks īstenota atbilstoši plānam un valdības noteiktajām prioritātēm, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas (LVEA) jaunākajā elektroniskajā izdevumā Veselības Ekonomists atzīst Daiga Behmane, LVEA vadītāja.

Gandrīz ikvienā Latvijas augstskolā – gan valsts, gan privātajās – iespējams iegūt biznesa vai uzņēmējdarbības izglītību. Piedāvājums ir ļoti plašs, un arī pieprasījums ir saglabājies, neraugoties uz to, ka demogrāfiskās situācijas ietekmē studentu paliek mazāk. Tas ļauj secināt, ka jaunos un talantīgos cilvēkos interese par biznesu un uzņēmējdarbību ir liela.

Sabiedrības iniciatīvas portālā manabalss.lv šobrīd savākti jau vairāk nekā 3 000 paraksti par to, lai saglabātu pašreizējo skolas gaitu uzsākšanas vecumu, kad bērni uzsāk mācības skolā no septiņu gadu vecuma, pretēji Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerei sūtīt skolā bērnus jau no sešu gadu vecuma.

… nepieļaut nekontrolētu aprobežoto teritoriju paplašināšanu

Nesenais ugunsgrēks Londonas daudzdzīvokļu ēkā ir aktualizējis debates par ugunsdrošību ēku fasādēs un ugunsdrošiem izolācijas materiāliem.

Neskatoties uz lielo konkurenci un skarbajiem klimatiskajiem apstākļiem, salīdzinot ar Eiropas dienvidu zemēm, dārzeņu un augļu audzēšanai Latvijā ir nākotne – tā uzskata kooperatīvās sabiedrības “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijas Slimnīcu biedrības vadītāja vietnieces Egijas Širovas viedoklis pēc diskusijām ar Veselības ministriju par slimnīcās plānotajām reformām

Biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) ir pārliecināta, ka Satiksmes ministrija (SM) nekavēsies ar Ministru kabineta uzdevuma izpildi un ātrāk, jau pirms šā gada 31. decembra pabeigs ceļu tīkla izvērtējumu, lai, apstiprinot 2018. gada valsts budžetu, būtu iespējams noteikt, vai Latvijā ir ceļi, kurus autobraucēji lieto ļoti maz vai nelieto vispār, cik šādu ceļu ir, lai tad pieņemtu pamatotus lēmumus parceļu tīkla remontēšanu.

Latvijas Reģionu apvienība atbalsta Satiksmes ministrijas publiski pausto apņemšanos vērtēt iespēju transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli jeb tā saukto ceļu nodokli iekļaut degvielas akcīzes nodoklī un pauž gandarījumu, ka šī iniciatīva, ar ko LRA nāca klajā jau pagājušā gada februāri, beidzot ir sadzirdēta arī varas gaiteņos.

Latvijas reģionālajām slimnīcām, tās iepriekš neinformējot un bez jebkādiem racionāliem argumentiem, ir samazināts valsts finansējums 5% apmērā un papildus tam “nogriezts” arī 1 miljons eiro ambulatoro konsultāciju sniegšanai reģionos. Tas diemžēl ir jau noticis fakts, kas pamatoti nopietni ir satraucis gan reģionu slimnīcu vadītājus un personālu, gan reģionu iedzīvotājos.

Vai nebūtu vietā paraudzīties, kā no dažādiem skatu punktiem sociālais taisnīgums realizējās mūsdienu sabiedrībā? 

Koku lapās jau parādījušās pirmās rudens krāsas un zem aleju cēlajiem augumiem čaukst zelta gadalaika liecinieki. Domāju, pagājušonedēļ piedzīvojām pēdējos vasaras mirkļus, un parku vasarīgais dzīvīgums noklusīs līdz ar dabas lēno aizmigšanu zem ziemas segas.

Pēc tam, kad sabiedrībā raisījās diskusijas par to, kāpēc Sanktpēterburgas operas teātra Johana Štrausa operetes „Sikspārnis” izrādes laikā tika rādīta videoprojekcija ar Pirmā pasaules kara ainām, „JV”saņēma dažādas lasītāju atsauksmes, kā arī menedžera Spartaka Leimaņa un Jēkabpils mēra Leonīda Salceviča viedokli par to, vai tas varēja raisīt negatīvas emocijas.

Latvijas valdība pieņēmusi lēmumu „brīvprātīgi” uzņemt 250 bēgļus jeb nelegālos imigrantus – lielāko daļu no Grieķijas un Itālijas, un arī tieši no to izcelsmes valstīm Āfrikā. Lai saprastu, ko nozīmē šis lēmums un kādas sekas tas radīs, tas jāvērtē daudzpusīgi, kliedējot mītus, un runājot par faktiem, kurus valdošā elite tiecas noklusēt. Vispirms par mītiem.